Rahmaņinova kora koncerts bagātina Jelgavas mūzikas dzīvi.
Viens no spilgtiem muzikāliem šīs vasaras akcentiem izskanēja 30. jūlija vakarā Sv.Annas baznīcā, uzstājoties Rahmaņinova korim no Ķīles (Vācija) diriģenta Gintera Štrotmana vadībā, ietverot ne tika Sergeja Rahmaņinova liturģisko mūziku, kas ilgu laiku mūsu klausītājiem bija liegta, bet arī vācu – kā profesionālo, tā tautas mūziku –, latviešu autoru Lūcijas Garūtas un Jāzepa Vītola kompozīcijas. Diriģents G.Štrotmans sarīkojuma programmu bija iedalījis trīs daļās: pirmā – garīgās, otrā – ortodoksālās, trešā – pasaulīgās dziesmas.Vācu garīgā mūzika no Heinriha Šitca līdz Maksim RēgeramH.Šitcs ir pērle vācu barokā, skaidri iezīmējot līnijas, ko vēlāk lieliski attīstīja Johans Sebastians Bahs. H.Šitca opuss «Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis» («Also hat Gott Welt geliebt») ieved akustiski tīrā mūzikas pasaulē, ko sniedz veiksmīgs a capella kora dziedājums kā skumīgi nopietnās, tā dejiskās tēmās. Fēliksa Mendelszona-Bartoldi kora daiļrade ir kā vesela polifonijas enciklopēdija. Simtajā psalmā «Gavilējiet tam Kungam!» («Jubilate Deo») izdevās labi parādīt komponista iecerētās polifonās un homofonās faktūras spēles psalma teksta trāpīgai atveidei. Svētsvinīgi izskanēja viņa Motete op.60 N1 (teksts no Lūkasa evaņģēlija), kurā ietverta svētās trīsvienības ideja, kas nav mazsvarīga arī šodien. Rahmaņinova kora skanējums kopumā labs, ar skaistām, skanīgām balsīm visās grupās, ko gan varētu vēlēties kompaktāku. Mūzika krustpunktāOtrā pasaules kara atbalsis skan arī mūzikā. Gandrīz vienlaicīgi tapušas Rūdolfa Mauersbergera un L.Garūtas kompozīcijas. Ar laikmetīgiem kompozīcijas izteiksmes līdzekļiem veidota otrā no «Jeremijas Raudu dziesmām» – «Cik vientuļa kļuvusi šī pilsēta» –, pārsteidzot ar plašu kora diapazonu, dziedājuma krāsām, bargiem oktāvu unisoniem. Tikpat baisa kā Drēzdenes bombardēšana (pēc tās tapusi minētā kompozīcija) bijusi arī mūsu zemes likteņgaita. Kā brīdinājums, kā atgādinājums, varbūt arī jautājums skan bieži atkārtotā frāze «Dievs, tava zeme deg!», kas ir pamatā L.Garūtas un Andreja Eglīša (teksts) kantātei ar tādu pašu nosaukumu. Vienota liturģiskās lūgšanas izpratne kā A.Eglītim, tā L.Garūtai, domu un jūtu patiesīgums līdz visdziļākajai dvēseles būtībai, tēmas aktualitāte šodien. Jā, arī apjausma, ka tradicionālo lielformu (pasija, oratorija, mesa) vietā nāks kaut kas cits, un tā būs kantāte – mobils žanrs domas izteiksmei un arī atskaņotāju sastāva ziņā. Par šā darba lasījumu ļāva spriest lūgšanas «Mūsu Tēvs debesīs» izpildījums. Zemās, baisi vibrējošās kora krāsas, reti brīvs dziedājuma plūdums ar noteiktu domas akcentējumu (teksts un mūzika ļauj variēt šos domas iezīmējumus).
Rahmaņinova koris bez Rahmaņinova mūzikas?Nē, ortodoksālās mūzikas sadaļā tiekam priecēti ar diviem opusiem – «Gods lai ir Tēvam, Dēlam» (no Sv.Jāņa Zeltamutes liturģijas) un «Esi sveicināta!» («Vesperes»). Atskaņotājiem bieži gadās, ka, nesamērojot mākslinieciskos spēkus, pēc spēcīgas emocionālas kulminācijas (L.Garūta «Mūsu Tēvs debesīs») ne visai stabils dziedājums, kā tas bija pirmajā no Rahmaņinova darbiem. Toties brīnišķīgs, lēni plūsmains (kā miglas vāli) bezgalīgajā melodijā skanēja «Esi sveicināta!». Diriģenta un kolektīva sapratne, stingra iekšēja disciplīna, godprātīga koristu atdeve, parādot iepriekš izstrādāto muzikālo plānojumu, perfekta, briljanta, smalki detalizēta diriģēšanas tehnika ir Rahmaņinova kora panākumu pamatā. Veiksmīgs papildinājums komponista skaņurakstam bija Aleksandra Grečaņinova «Aleluja» (no «Ciešanu nedēļas»).No garīgā uz pasaulīgoPasaulīgo dziesmu sadaļā, manuprāt, tika izvēlēts visbūtiskākais – asi spriganā poļu mazurka (Edvards Buris), gaiši vijīgā zviedru «Meitene iet apļa deju» (tiesa, ne tikai dikciju, arī precīzāku tekstu vēlējos dzirdēt šajā Hugo Alvena kompozīcijā), arhaiska priecēja igauņa Veljo Tormisa «Virumā un Pandivere». Sirsnīgi siltas un mums tuvas bija vācu dziesmas. Sigfrīda Oksa «Jānis Hinerks» – draiska, bet teksts – varbūt pat zināma sasauce ar mūzikas krustpunktiem. Lai arī koncerta laiks tuvojās pusotrai stundai, koristu balsis skanēja sprigani un atraisīti. Enerģijas pārpilns bija arī diriģents G.Štrotmans, kas darbus pieteica labā latviešu valodā. Pasaulīgo dziesmu buķetē kā trausli smalks zieds izskanēja J.Vītola «Tek saulīte tecēdama», sajūsminot ar dabiskumu, ģeniālo kora rakstību (īpaši vidusdaļā). Koncerta izskaņā vienojāmies kopējā «Pūt, vējiņi» skandējumā, kas raisījās spraigāk, temperamentīgāk, nekā esam raduši.
