Domāju, ka tik spriega, emocionāla un tajā pašā laikā mājīga koncertatmosfēra nebūs visai drīz, un to noteica pati sarīkojuma vieta – neliela telpa ar galdiņiem, lampām, improvizētu skatuvi.
Domāju, ka tik spriega, emocionāla un tajā pašā laikā mājīga koncertatmosfēra nebūs visai drīz, un to noteica pati sarīkojuma vieta – neliela telpa ar galdiņiem, lampām, improvizētu skatuvi. Klausītāju tuvums, neierasta vieta raisīja gluži negaidītas krāsas un emocionāli dramaturģiskākus akcentus. Koncerts teātrī – klubā «Hamlets» ir gan jaunas telpas apgūšana, gan arī lieliska iespēja muzicēt. Svētdienīgā noskaņā pārliecinoši izskanēja ksilofons ar liegi smalku P.Čaikovska «Neapolitāniešu dziesmu» vai vijoles siltā, sirsnīgā melodija A.Simoneti «Romancē». To lieliski spēlēja Guntars Freibergs (1. ksilofona klase, skolotāja L.Puzule), Monta Tolēna (3. vijoles klase, skolotāja L.Freiberga). Savukārt 5. kora klases audzēknis Elvis Krišjānis (skolotāja T.Tīruma) izpatika klausītājiem, dziedot latviešu tautas dziesmas A.Kalniņa apdarē «Pieci gadi kalpiņš biju» un pazīstamās E.di Kapua «O Sole mio!».
Kā veicās jelgavniekiem? Mūsējo programma lielā mērā balstījās Jēkaba Mediņa zīmē (sakarā ar skaņraža 115. gadskārtu), ietverot arī brāļa Jāzepa kompozīciju, kā arī Alfrēda Šnitkes, Sergeja Prokofjeva u.c. skaņdarbus. Dominēja stīgu siltie tembri – plūstoši, apgaroti un cēli skanēja Aleksandras Kasperes čells (1. kurss, pedagogs I.Titarenko, koncertmeistare N.Kaspere). Apgaroti, smalki muzicēja 2. kursa vijolniece Antra Golubeva (pedagoģe T.Lakida), tehniski sarežģītajā A.Šnitkes Fūgas priekšnesumā. Skarbāk, asāk un arī niansētāk skanēja Guntara Šķipara vijole ( 3. kurss, pedagoģe T.Lakida) S.Prokofjeva skaņdarbā «Monteki un Kapuleti» no baleta «Romeo un Džuljeta». Abu pieminēto vijolnieku koncertmeistare ir T.Tretjaka. Mūsu skolas vokālo nodaļu pārstāvēja 5. kursa audzēknis Juris Vizbulis (pedagoģe Bērziņa, pie klavierēm N.Prihodčenko). L.Denzas «Šūpoles» un S.Gastoldoni «Mīlestības dziesma» – kā divas maigi trauslas lirikas lappuses. Priekšnesums pārliecināja, tomēr dziedoņa balss varbūt labāk atklātos, atrodot akustiski pareizāku skanējuma punktu. Šīs nedēļas laikā divas reizes nācās dzirdēt klavieru nodaļas 3. kursa audzēkņa Mihaila Kaspera spēli F.Šopēna «Fantāzijā». Uzstājoties slāvu mūzikas festivālā Jelgavā, palīdzēja pat sienas. Citādi viss veidojās «Hamletā», jo kamertelpā daudz tuvāk nekā uz lielās koncertskatuves atrodas klausītāji, tāpēc cita «mākslinieciskā temperatūra», asāki, brāzmaināki, episki dramatiskie tēli. Azartiski muzicējot, skaņdarba beigu posmā gadījās arī pa kļūmei, taču P.Novicāna audzēknis ar visu veiksmīgi tika galā. Koncertu noslēdza metālpūšamo instrumentu ansamblis (pedagogs R.Ašmanis) ar zīmīgu P.Ebelinga «Regtaima» spēli, bet intonatīvā ziņā pagaidām daudz darba pie Ž.Bizē «Habanēras» (no operas «Karmena»). Jelgavas Mūzikas koledžas direktors, ievadot savu audzēkņu uzstāšanos, teica, ka hamletiskais jautājums «būt vai nebūt» skatāms muzikālai izglītībai kopumā.
