Savulaik turp devās saimniekošanas pieredzi mācīties vai no visas bijušās padomijas.
Savulaik turp devās saimniekošanas pieredzi mācīties vai no visas bijušās padomijas. Tur lauku ļaudīm bija vismodernākās mājas. Lauksaimnieciskā ražošana sita augstu vilni, druvās brieda labība, ganījās Latvijā labākais govju ganāmpulks, fermās tika nobaroti neskaitāmi tūkstoši cūku, bija attīstīta palīgražošana: no jūras aļģēm ražoja pārtikas želatīnu, zvēraudzētavā ieguva augstvērtīgas kažokādas, cehā rafinēja ūdeļu taukus – parfimērijas rūpniecības pamatizejvielu. Tas bija viens no pašiem pirmajiem lauku kolektivizācijas paraugiem Latvijā, un toreizējam kolhozam tika dots cerību pilns vārds – «Nākotne».
Mainoties valsts iekārtai, arī šo ciematu, visu Glūdas pagastu, skāra tās pašas problēmas, kas Latvijas tautsaimniecību, laukus kopumā, depresiju ieskaitot. Tagad Nākotne izskatās paplukusi, kādreizējās lielfermas lietū un vējos drebina spāru ribām vēl vietām pieķērušos jumtu skrandas un nejaušs garāmbraucējs, pa vilciena vai autobusa logu raugoties, gadiem ilgi redz rūsas reimatisma ieklemmēto vēja ģeneratoru.
Tomēr beidzamie gadi laikmetu griežu nogāztajā pagasta stumbrā briedina sulas, un tikai absolūts pesimists var nesaskatīt jaunās atvases, kas dzīvīgi laužas no kādreiz stiprajām saknēm.
Saknes ir – pagasta ļaudis. Viņu nākotne – bērni. Rūpes par viņiem bijusi pašvaldības deputātu galvenā prioritāte.
Kad 1995. gadā pagasta Padomes priekšsēdētājas amatā stājās Lauma Kalvāne, viņa vislabāk pārzināja nevis joprojām modernā ciemata, bet lauku sētu ļaužu rūpes un vajadzības, jo līdz tam stiprajā saimniecībā bija pārzinājusi jomu, ko tolaik sauca par individuālo sektoru.
Tas bija smagu pārmaiņu laiks, un zemniekus tas skāra jo sāpīgi. Sabrūkot paju sabiedrībām, drupas bira pār cilvēku galvām. Bija vajadzīgs samērā ilgs laiks, lai atgūtos. Tomēr ļaudis pagastā visumā ir darbīgi, tāpēc lielākā daļa tagad jau atraduši savu vietu dzīvē, darbā un pagastā. Lielais vairums strādā privātās firmās, citi atraduši darbu uz dzelzceļa, vēl citi Dobelē, Jelgavā vai Rīgā, nopelnot iztiku sev un ar nodokļiem uzturot pagastu.
Bet pagasts nav nekāda nabagmāja, kas «jāuztur par neko». Deputāti par svarīgāko savas darbības uzdevumu izvirzīja uzņēmējdarbības attīstīšanu, darba vietu radīšanu. Tas savukārt atrisina daudz ko citu – bērnu skološanu, veselības aprūpi, veicina kultūras dzīvi.
Ja kādreiz, «reiz bija» laikos, pagastā netrūka naudas, lai visādi atbalstītu korus un deju kopas, grūtajos pārmaiņu gados kultūras dzīve bija apsīkusi. Bet, apzinoties to par sabiedrības asinsrites tiešu veicinātāju, jau pēc neilga laika tika atjaunots vidējās paaudzes deju kolektīvs «Nākotne», jauniešu deju kolektīvs, bērnu dejotāju kopa, atsākušas (gan saplūstot ar Jelgavas pilsētas kori) skanēt arī pagasta dziedātāju balsis.
Visnopietnāk vērība veltīta izglītībai. Vai tāpēc, ka Šķibes pamatskola atrodas zem viena jumta ar pagasta padomi? Ne tikai tāpēc. Pat tad, ja daudz kam citam naudas pietrūcis, Glūdas pagastā rasta iespēja materiāli atbalstīt gan skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanu, gan papildus piemaksāt svešvalodu pasniedzējiem, algot deju pulciņu vadītāju un koncertmeistaru. Šos tēriņus pagasts ņēmis uz saviem pleciem pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija, palielinot algas skolotājiem, attiecīgi samazināja izdevumus, neparedzot finansējumu interešu izglītībai – dažādiem pulciņiem. Pēc pašvaldības ierosmes pagasta abas skolas iekļāvušās skolu renovācijas projektā par Pasaules Bankas līdzekļiem. Vispirms paredzēts Šķibes skolā malkas apkuri aizstāt ar gāzes apkuri, šim nolūkam atvēlot 120 000 latu. Vēl padomā ieguldīt līdzekļus arī pārbūvē, materiālās bāzes uzlabošanā, varbūt vēl – autobusa iegādei.
Ne uz brīdi nav pārtraucis darboties bērnudārzs «Taurenītis». Tas ir ne vien liels rūpju objekts, bet arī pagasta lepnums, viens no vislabākajiem rajonā. Liels ir «Taurenīša» vadītājas Valentīnas Sāvičas nopelns un enerģija, un liels ir pagasta atbalsts: bērnudārza durvis atvērtas ikvienam mazulim, pat no apkārtējiem pagastiem, turklāt maksa tiek iekasēta tikai 66 santīmi dienā par uzturu plus divi lati mēnesī tā dēvētās «dalības naudas». Pārējo sedz pagasts.
V.Sāviča kopā ar audzinātāju Ilzi Lomākinu iesaistījušās Sorosa fonda projektā, lai iegādātos jaunas rotaļlietas, mācību līdzekļus. Bērnudārza kolektīva labestība un bērnu mīlestība ir gandrīz vieliska, taustāma, tā apņem, jau verot bērnudārza durvis – kā glāsts. Tur mazuļi pirmoreiz ierodas, runājot tikai latviešu, krievu vai baltkrievu valodā, bet jau drīz viņu runa saplūst vienā, labā latviešu valodā tā, ka nevienam nav ne mazāko grūtību sākt mācības pirmajā klasē latviešu plūsmā. Tas notiek it kā nemanot, plūdeni: mazuļiem tikai jāpāriet gaitenis, un viņi nokļūst četrklasīgajā sākumskolā. Un ik pa laikam lielākie iet paspēlēties pie mazajiem, kas savukārt apciemo «lielo» draugu mācības stundās.
Latviešu valodas mācīšana notiek neuzbāzīgi, bez asumiem un piespiešanas: lai gan Šķibes pamatskolā ir arī krievu plūsma, šis gads ir pirmais, kad krievu plūsmā nepieteicās neviens pirmklasnieks. Tas, protams, ir liels pedagogu un bērnudārza audzinātāju nopelns, bet vienlaikus arī auglīgas sadarbības rezultāts ar pagasta deputātiem.
Cita prioritāte aizvadītajos četros gados bijusi veselības aprūpe. Par pašvaldības līdzekļiem izremontētas telpas un pagājušā gada oktobrī Nākotnē atvērts doktorāts, vienlaikus otrajā pagasta ciematā Zemgalē saglabājot feldšeru punktu. Zemgalē ir ap 600 iedzīvotāju, katru dienu viņus pieņem feldšeris, bet reizi nedēļā turp izbrauc ārsts, kas, protams, vajadzības gadījumā pie pacientiem ierodas jebkurā laikā. Kamēr valsts līmenī vēl tikai tiek gari spriests par profilaktiskajām apskatēm skolās, Glūdā jau sākts šo vajadzību risināt. Pagasts algo divus feldšerus, kas veic apskates, negaidot valsts finansējumu.
Pagasta rīcībā ir tikai tik liels budžets, kādu var nodrošināt ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma un īpašuma nodokļiem, maksājumi par maģistrālajiem naftas un gāzes vadiem, zemes nomas, kā arī valsts dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Lai apmierinātu dažādās saimnieciskās vajadzības, pašvaldība iesaistās starptautiskos projektos. Viens no tiem, piemēram, bija APLAN – zviedru investīciju piesaiste maģistrālā ūdensvada nomaiņai, atdzelzošanas iekārtu būvei, ūdenstorņa un artēzisko aku atjaunošanai.
Nedaudz pārspīlētas izrādās valodas par to, ka pagasts pelnot, daudz zemes pārdodot ārzemju firmām. Faktiski pārdoti tikai kādi nepilni 50 hektāri. Toties ir vairāki zemnieki un sabiedrības no citiem pagastiem, kas lielas zemes platības nomā. Pašu pagastā stiprākā un plašākā ir SIA «Daile Agro», ir vairākas stabilas zemnieku saimniecības, kas aprūpē no 100 līdz 200 hektāriem. Glūdā ļoti stipra ir būvfirma «Vītols», kas pieprasīta gan Dobeles un Saldus rajonā, gan Rīgā, Ventspilī, Garkalnē un citviet Latvijā. «Daile Agro» un «Vītols» nodarbina lielu daļu pagasta iedzīvotāju. Tomēr ir 74 bezdarbnieki. Lai viņus nodarbinātu, pašvaldība sadarbībā ar Valsts nodarbinātības dienestu šogad paredz gada ritumā katru mēnesi vienlaikus sagādāt darbu un vismaz minimālo algu sešiem septiņiem cilvēkiem, kuriem paredz gan teritorijas labiekārtošanu, gan malkas sagatavošanu skolām, gan kapu sakopšanu un stadiona būvi. Tā nu iznācis, ka Glūdā nekad nav bijis sava stadiona. Pērn tika izbūvēts skrejceļš un sektori vieglatlētikas disciplīnām, šogad paredzēts turpināt darbu futbola laukuma ierīkošanā.
Pagasts dažādi sekmē uzņēmējdarbības attīstību, enerģiskiem cilvēkiem piedāvājot atvieglojumus ražotņu ierīkošanai. Un pašvaldības darbinieki no sirds priecājas par katra, kaut neliela, uzņēmuma darbības sākšanu. Lai gan Glūda atrodas patālu no jūras, pagastā strādā trīs zivju pārstrādes uzņēmumi, bet nesen Padomē pieteicies vēl viens gribētājs, kas izteicis vēlēšanos organizēt zivju pārstrādi Dorupē. Varot izveidoties labs ģimenes uzņēmums, spriež pagasta Padomes priekšsēdētāja L.Kalvāne.
Gan priekšsēdētāja, gan pedagogi un citi Glūdas iedzīvotāji mazliet nostalģiski atminas pagājušo pārticību, taču tā viņiem ir arī olekts, ar kuru mērīt virzību uz labklājību nākamajos gados. Tā būs arī jaunievēlēto deputātu darba daļa: pagastā izveidotas divas vēlētāju apvienības, kas, ja ielūkojas to programmās, nevis savstarpēji konkurē, bet vēlas apvienot spēkus jaunam darba cēlienam.
