Dobeles iela Jelgavā bija jau pirms Pirmā pasaules kara.
Dobeles iela Jelgavā bija jau pirms Pirmā pasaules kara. Tā veda uz vecajiem Dobeles vārtiem (Porta Doblensis, kā norādīts 1659. gadā zīmētajā plānā) un tālāk uz Dobeli. Taču, pētot pirmās brīvvalsts tūristu ceļvežus, Jelgavas muzeja galvenais krājumu glabātājs Andrejs Dābols atradis, ka šīs ielas nosaukums 18. gadsimtā bija Ebreju un arī Mīlestības iela (latviskoti vāciskie nosaukumi). 20. gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē un trīsdesmitajos gados Jelgavas valdē tika izdoti dokumenti, kas noteic, ka šeit atļauts nodarboties ar prostitūciju. Tāda lieta, protams, “mīlestības” vārdu devalvē, taču arī vedina domāt, ka tur tiešām jau agrāk nodarbojās ar šo “arodu”. Padomju laikā 1967. gadā Dobeles iela pārdēvēta par Revolūcijas. Tam nav sakara ar tā saucamo “seksa revolūciju” Rietumos, bet gan ar Lielās Oktobra Sociālistiskās Revolūcijas 50. gadadienu. Dobeles ielā taču atradās dumpīgā Krāmera rūpnīca. Prostitūcijas padomju laikā nevarēja būt ideoloģisku apsvērumu dēļ. Tomēr lellītes un lācīši, kas vakara stundās kā aicinājums ienākt bija salikti dažos Linu kombināta meiteņu kopmītņu (tagad Pulkveža Oskara Kalpaka iela 9) logos, par atsevišķu kopmītņu iemītnieču diezgan izlaidīgo dzīvi liecinājuši pat bez komerciāliem apsvērumiem. Tā kā uz šīm kopmītnēm gājuši praporščiku skolas kursanti, tālredzīgā tauta tās iesauca par Pentagonu.
Kā ar prostitūciju ir patlaban? Trūkst nopietnāku pētījumu. Pēc neoficiālas informācijas, “miesas prieku” pircēji un pārdevēji atkal pārvietojušies uz Dobeles ielas pusi. Netālu no vietas, kur tā ieplūst Lielajā ielā, izejamo dienu vakaros degvielas uzpildes stacijas gaišo uguņu atblāzmā esot redzami “naktstaureņi”.
