Jelgava ir pilna ar narkomāniem, kas naudu iegūst zogot, tādēļ pilsētniekiem nevajadzētu brīnīties par aizvien augošo zādzību skaitu, stāsta 24 gadus vecais narkomāns Sergejs.
Jelgava ir pilna ar narkomāniem, kas naudu iegūst zogot, tādēļ pilsētniekiem nevajadzētu brīnīties par aizvien augošo zādzību skaitu, stāsta 24 gadus vecais narkomāns Sergejs. Viņš jau pusotru mēnesi par sērijveida dzīvokļu zādzībām un zādzību mēģinājumiem atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
Jelgavas Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas inspektora kabinetā ienāk neliela auguma kalsns, nesakopies cilvēks dzeltenīgu, nedaudz uzblīdušu ādu. Sergeja atbildes uz «Ziņu» jautājumiem brīžam šķiet bērnišķīgas, brīžam ciniskas. Visam, ko viņš vairāku gadu garumā pastrādājis, bijusi tikai viena motivācija – dabūt naudu kārtējai devai, lai nesāktos «lomkas».
«Arī es sāku ar marihuānu»
Astoņu klašu izglītību ieguvušais Sergejs pirmo reizi narkotikas pamēģinājis pirms pieciem gadiem, kad kāds draugs viņu pacienājis. «Tāpat kā vairums narkomānu, arī es sāku ar marihuānu. Kādu laiku niekojos ar efedrīnu. Vēlāk lietoju arī morfiju un magones. Taču to radītās patīkamās izjūtas ātri vien zuda, un biju spiests pāriet uz heroīnu. Jo stiprākas narkotikas lietoju, jo palielinājās arī nepieciešamība pēc tām, un pamazām auga devu skaits. Laikā, pirms mani aizturēja policija, vienā dienā heroīnam iztērēju 30 latu – vidēji mēnesī 900 latu. Darba man nebija, un vienīgais veids, kā varēju dabūt naudu kārtējai devai, bija zagšana,» stāsta Sergejs.
«Pret narkotikām palīdz izolators»
Pašlaik, kamēr vēl notiek pēdējo Sergeja pastrādāto dzīvokļu zādzību izmeklēšana, viņš izcieš arī jau agrāk tiesas piespriesto divus gadus ilgo nosacīto sodu. Tas viņam tika piespriests par dažādām sīkākām zādzībām – no kāpņu telpas «paņemti» velosipēdi, apzagti pagrabi un tamlīdzīgi. «Protams, kaut kādu mācību es tajā tiesā guvu, bet ko lai dara, ja kārtējā deva ir nepieciešama. Tagad gan esmu nolēmis narkotikām un, protams, arī zādzībām mest mieru: pasaulē labākā slimnīca – izolators – mani ir izārstējis. Pašlaik man tiek solīts piecus līdz sešus gadus ilgs cietumsods, jādomā, ka šis laiks manu apņemšanos tikai stiprinās. Runā, ka cietumi tagad tiekot remontēti, dažviet kamerās pat televizori ir – varbūt beidzot kārtīgi atpūtīšos. Heroīnu, ceru, vairs nelietošu, ja vien, protams, neatklāsies, ka cietumā narkotikas ir kvalitatīvākas un tās iespējams iegādāties vēl vieglāk un lētāk. Vispār jau Jelgavā tagad heroīna vietā tiek pārdots pilnīgs draņķis. Tas nav vērts tās naudas, bet, ja cita nav, tas pats vien jāņem,» prāto Sergejs.
«Lai paši izvēlas savu ceļu»
Neraugoties uz paša rūgto pieredzi, Sergejs par narkomāniem padarījis arī citus jauniešus. «Ja cilvēks, redzot mani un zinot par manām nelikumīgajām darbībām, joprojām ļoti vēlas pamēģināt narkotikas, kāpēc lai es viņam atteiktu? Daļa no paziņām, kam es iedevu pirmās narkotikas, pēc šā mēģinājuma tām vairs neskatās ne virsū. Taču ir arī cilvēki, kas turpina tās lietot. Narkotiku dēļ viņi tiek iedzīti parādos, bet, kad neviens vairs nevēlas naudu aizdot, kļūst par zagļiem,» stāsta aizturētais jaunais vīrietis.
«Pirmām kārtām apzagu mammu»
Dzīvokļu zādzībām Sergejs kopā ar savu nesen iepazīto draugu, arī narkomānu, nopietni pievērsies oktobra sākumā. «Ģenerālmēģinājums bija manas mammas dzīvokļa apzagšana. Tajā brīdī par sentimentalitāti nedomāju, tomēr atzīstu, ka vēlāk mammas, pie kuras arī pats visu laiku dzīvoju, bija žēl. Bet tajā brīdī paša labsajūta bija svarīgāka. Vispār jau mamma mani centās atradināt no narkotikām, veda uz slimnīcu. Taču, ja reiz cilvēks ir kļuvis par narkomānu, vecāki vairs nespēj palīdzēt. Ja viņi vēlas bērnu pasargāt no narkotikām, tad tas jādara, pirms viņš tām ir pievērsies,» uzskata Sergejs.
«Uzlaužot durvis, skaidas savācām»
Parasti dzīvokļus viņi apzaga dienā, kad vairums cilvēku ir darbā. Sergejs izstāsta savu zagšanas metodiku. «Iegājām kāpņutelpā, izvēlējāmies stāvu un piezvanījām pie visām kāpņu laukuma dzīvokļu durvīm. Ja uz durvju zvanu neviens nereaģēja, izvēlējāmies vienu no dzīvokļiem un ķērāmies pie darba. Strādājām ļoti kārtīgi – kāpņu telpu vecākie varētu būt pateicīgi par to, ka, uzlaužot durvis, visas skaidas un durvju atlūzas kārtīgi savācām. Kad tikām iekšā, izpētījām situāciju. Pirmām kārtām mūs interesēja nauda un zeltlietas, ko var labi pārdot. Taču tāpat ņēmām arī visas elektropreces. Parasti mantas salikām somās, ko atradām turpat dzīvoklī, bet, ja piemērota izmēra somu nebija, mantas satinām palagos un segās.»
«Zogam, kur tikai pagadās»
Jelgavas narkomāni neesot pilsētu sadalījuši rajonos, kur var darboties tikai noteikts personu loks, tādēļ katrs iet uz to vietu, kur tajā dienā ienāk prātā. Arī Sergejs kopā ar savu kompanjonu apstaigājis vai visu pilsētu. Bijuši arī gadījumi, kad izvēlētais dzīvoklis netiek apzagts, jo uz durvīm vēl svaigi saskatāmas viņu amata brāļu atstātās pēdas. Sergejs vienā dienā ir apzadzis pat trīs dzīvokļus – vairākas zādzības izdarītas tikai tad, ja pirmajā dzīvoklī nav atrasts kaut kas daudzmaz normāli pārdodams. Visas sazagtās mantas tika pārdotas uzpircējiem. «Dažbrīd pat pilnīgi jaunus un modernus televizorus vai mūzikas centrus pārdevām par divdesmit latiem,» stāsta Sergejs.
«No suņiem izvairāmies rejot»
Iegūtā nauda tiekot brālīgi sadalīta uz pusēm. Lielākais viņa guvums bijis ap divsimt latu. Taču arī šī summa ļoti ātri iztērēta. Zagļiem visādi esot gājis. «Reiz, kā ierasts, kāpņutelpā piezvanījām pie visām attiecīgā laukuma durvīm. Nekādi trokšņi nebija dzirdami, tādēļ ķērāmies pie lietas. Pirmās durvis jau veiksmīgi bija uzlauztas, kad pēkšņi izdzirdējām, ka kaimiņu durvis slēdzas vaļā. Visu metām pie malas un laidāmies prom, tomēr dzirdējām, ka pa durvīm ārā tiek palaists suns. Izkļuvuši no kāpņutelpas, izšķīrāmies un skrējām katrs savā virzienā. Jutu, ka suns skrien man pakaļ. Kad pieliecos, lai izlīstu caur krūmiem, pakritu. Joprojām stāvot četrrāpus, paskatījos uz suni, kas nu jau bija pieskrējis pavisam tuvu klāt. Nezin kādēļ es pēkšņi uz viņu sāku riet. Bokseris, nabags, momentāni pagriezās un aizlaidās,» smejoties atceras Sergejs.
«Izolatorā var pievērsties veselīgam dzīvesveidam»
Policija, pamatojoties uz operatīvo informāciju, Sergeju aizturēja pie aptiekas, kad viņš tikko bija iegādājies šļirci un gatavojās ievadīt kārtējo heroīna devu. «Tas, ka policija mūs aizturēja, bija mazliet pārsteigums – kā nekā strādājām kārtīgi un pat ar cimdiem rokā. Tomēr pašlaik par to īpaši nebēdājos – mēneša laikā izdarīju gandrīz četrdesmit zādzību, un liekas, ka esmu godam nopelnījis «pensiju». Beidzot varu pievērsties arī daudzmaz veselīgam dzīvesveidam. Piecu gadu laikā esmu gan ievietots izolatorā par narkotiku lietošanu, gan arī ārstējies narkoloģiskajā dispanserā. Tomēr tās sešas dienas dispanserā narkomānam neko nedod, un, izkļūstot ārā, pirmā doma ir par reālākajām iespējām dabūt narkotikas. Manuprāt, būtu ļoti pareizi, ja tagad arī par narkotiku lietošanu būtu kriminālatbildība – tas daudzus atturētu. Tāpat valstij vajadzētu nopietnāk padomāt par iespējām narkomānus ārstēt. Tomēr svarīgākais uzdevums ir radīt dažādas brīvā laika pavadīšanas vietas, jo vairums jauniešu, ko pazīstu, narkotikām ķērās klāt, galvenokārt aiz garlaicības un bezdarbības,» tā Sergejs.
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē:
šogad bijušas 3005 personas; 763 no viņām aizturētas pēc Krimināllikuma 120. panta; uzskaitē ir 277 narkomāni; 36 no viņiem par narkotiku lietošanu sastādīti protokoli. 38 narkomāni figurē dažādās lietās.
Jelgavas Narkoloģiskajā dispanserā:
reģistrēti 152 narkomāni; 72 epizodiski narkotiku lietotāji; vairums reģistrēto narkomānu ir vecumā no 17 līdz 19 gadiem.
