Kā šodien atceros pārrunas vasaras ģimenes nometnē, kas lika paskatīties uz savu dzīvi no malas – to izvērtēt un novērtēt.
Kā šodien atceros pārrunas vasaras ģimenes nometnē, kas lika paskatīties uz savu dzīvi no malas – to izvērtēt un novērtēt. Riņķa dancis – cik daudz saņem, tik uzreiz iztērē. Bet cik man vajadzētu, lai būtu laimīgs? Reklāma reiz skandināja: “Nauda nepadara tevi laimīgu, bet pilnīgi droši tā padara ciešanas daudz vieglākas.” Ar naudu ne tikai maksājam rēķinus, bet arī sevi iepriecinām.
Angļu dzejnieks Aleksandrs Poups reiz rakstīja, ka “kārības vienmēr ir mūsu rokās vai acīs”. Mēs dzīvojam, lai tiektos pēc tām, bet galu galā negūstam tādu apmierinājumu, kādu bijām gaidījuši. Tieši gaidīšanas procesā tās šķiet tik foršas. Bet vai vispār šajā dzīvē iespējams gūt īstu, paliekošu apmierinājumu?
Kādēļ daudzus, īpaši rudeņos, moka depresija? Dažkārt rodas sajūta, ka arī man tāda ir. Bet runa jau nav tikai par naudu vai baudām. Cilvēkiem ir ilgas pēc kaut kā vairāk. Es ilgojos pēc kā tāda, ko šī pasaule acīmredzot nespēj dot, bet ko sola daudzās filosofijas un reliģijas: dzīvot mūžīgi – labākā pasaulē.
Slavenais evaņģēlists K.S.Lūiss rakstījis: “Dzīvas radības nepiedzimst ar tieksmēm, kuras nav iespējams apmierināt. Bērns sajūt izsalkumu – lūdzu, ir tāda lieta kā ēdiens. Pīlēns grib peldēt – lūdzu, ir tāda lieta kā ūdens. Cilvēki sajūt vēlmi pēc seksa – lūdzu, ir tāda lieta kā sekss. Ja es sevī atrodu ilgas, ko nespēj apmierināt nekas šajā pasaulē, visticamākais izskaidrojums ir tas, ka esmu radīts citai pasaulei.” Šī – cita – pasaule lielai daļai no mums ir sveša. Protams, jautājumu šajā dzīvē ir daudz. Arī matemātiķis un filosofs Blēzs Paskāls vaicā, “vai tiešām šajā dzīvē nav nekā laba kā vienīgi cerība uz nākamo dzīvi; vai mēs kļūstam laimīgāki tikai tādēļ, ka tai tuvojamies, un vai tiem, kuriem ir pilnīga pārliecība par mūžību, nav vairs nekādu ciešanu, tāpat kā nav vairs nekādas laimes tiem, kas par to neko nezina”.
Visas atbildes nekad neatradīsim. Lai būtu laimīgs, dažkārt vajag ļoti maz. Nometnē man lika padomāt šāds pētījums: ja šorīt pamodies vesels, tu esi laimīgāks nekā miljons cilvēku, kas nenodzīvos līdz nākamajai nedēļai; ja nekad neesi piedzīvojis karu, spīdzināšanas vai izsalkumu, tu esi laimīgāks par 500 miljoniem cilvēku; ja vari aiziet uz baznīcu bez bailēm, ka tevi par to iemetīs cietumā vai nogalinās, tu esi laimīgāks nekā trīs miljardi citu; ja tavā ledusskapī ir ēdiens, ja esi apģērbts, tev ir jumts virs galvas, tu esi bagātāks nekā 75 procenti cilvēku; ja tev ir rēķins bankā un mazliet naudas kabatā, tu piederi pie 8 procentiem nodrošināto.
Šie skaitļi liek padomāt, kāda ir mana attieksme pret šo pasauli –vai vienmēr iespējams dabūt visu, ko vēlos. Bet varbūt jau pietiek ar to, kas ir.
