35 lati ir summa, kuru ikviens students Latvijā katru mēnesi var saņemt no valsts budžeta kā aizņēmumu, kas ar nelieliem procentiem jāatdod, pēc augstskolas sākot strādāt.
35 lati ir summa, kuru ikviens students Latvijā katru mēnesi var saņemt no valsts budžeta kā aizņēmumu, kas ar nelieliem procentiem jāatdod, pēc augstskolas sākot strādāt. Tā ir studentu kreditēšana. Tādējādi audzēkņi var pielikt šos latus klāt visai niecīgajai stipendijai. Taču kopsumma nesasniedz pat iztikas minimumu, varbūt tādēļ bieži dzirdamas anekdotes par vienmēr izsalkušo studentu. Dažs sadala atlikušo naudu līdz kārtējai kredīta saņemšanas dienai, taču tā aizkavējas. Ko darīt? Šo un citus jautājumus devos noskaidrot uz Unibankas Jelgavas filiāli, kas Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem izsniedz aizņēmumu.
Ja vajag, lūdzu, jums datums!
Unibanka, uzņemdamās izsniegt studentu kredītus, pilda tikai apkalpotāja funkcijas, par to negūstot peļņu. Kredītiestādes darbinieki atzīst, ka kreditēšana no valsts budžeta līdzekļiem caur banku ir smags darbs, jo nereti students apprecas un maina uzvārdu, pāriet uz neklātienes studijām vai izstājas no skolas, par to nepaziņodams bankai. Tas sarežģī iestādes darbību. Grūti esot izsekot katram no 2000 kredīta ņēmējiem Jelgavā, ļoti trūkst regulāras datu no universitātes.
Par naudas piegādi Unibankā atbild valsts, bieži vien ignorējot noteikto datumu. Studentiem kredīts jāsaņem katra mēneša 5. datumā. Tā teikts līgumā, ko banka slēdz ar audzēkni. Vaicāju, kādēļ regulāri šis punkts tiek pārkāpts. Atbilde bija visnotaļ interesanta: «Līgums nedrīkst būt bez datuma, tādēļ tas tur arī ir!» Atceros gadījumu, kad kāda studente bija iztērējusi nedēļas kabatas naudu, paļaudamās uz to, ka mājup aizbrauks par kredīta līdzekļiem, taču tie kavējās un viņai nekas cits neatlika kā aizņemties, tā nokļūstot visai neveiklā situācijā.
Nu jau studenti zina, ka kredīta saņemšanas laiks ir nenoteikts. Nejauši dzirdēju viņu sarunu. Studenti sprieda par visai netaisno valsts attieksmi un nerēķināšanos. Tik niecīga ir kredīta summa, un regulārie kavējumi – negatīvs piemērs topošajiem lauksaimniekiem, uzņēmējiem vai pat valsts ierēdņiem.
Bez izglītības neesi nekas
Iespējams, ka nākamgad studentus no valsts līdzekļiem kreditēs kāda cita banka, jo paredzēts konkurss. Taču, ja valsts budžetā naudas nepietiks, tad arī studentiem nebūs kredīta. Tas ir gaužām elementāri. Taču ir ļoti daudz vidusskolu absolventu, kas neturpina izglītoties slikto dzīves apstākļu un naudas trūkuma dēļ. Viņiem ceļš uz augstāko izglītību ir slēgts. Taču darba piedāvājumu sludinājumos varam lasīt, ka vajadzīgs tāds un tāds darbinieks ne tikai ar bakalaura grādu, bet arī ar pieredzi. Nabadzīgākais bezcerībā pievēršas alkoholam vai kam citam, kas palīdz aizmirsties, tādēļ nav ko brīnīties, ka neceļas valsts ekonomiskais līmenis.
Varbūt bankas kreditēs
Attīstīto Eiropas valstu studentus kreditē pašas bankas. Piemēram, Vācijā nekur nestrādājošs audzēknis uzreiz var saņemt pat 3000 DM lielu kredītu. Bankas paļaujas uz jaunajiem izglītības tīkotājiem, jo ikviens, kas mācās, jau ir pierādījis, ka vēlas dzīvē kaut ko sasniegt, tātad arī strādās un kredītu atdos. Pašreizējie studenti ir visas valsts nākotnes veidotāji, un baņķieru interesēs ir izveidot gudru un attīstītu jauno paaudzi, kas vēlāk nepārtrauks sadarbību ar banku.
Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem studentu kreditēšanu var pārtraukt, savukārt bankas padomās par naudas aizdošanu augstskolu studentiem. Lai banka būtu ieinteresēta, jāizstrādā jauna kredītpolitika, taču pašlaik attur galvenokārt neticība, ka vēlāk nauda tiks atdota.
Atliek gaidīt, ka, varbūt ieejot Eiropas Savienībā, studenti gūs lielāku uzticību.
