Pieņemts, ka valsts augstākā likumdevēja orgānu – parlamentu – neveido pēc amatierteātra principiem.
Pieņemts, ka valsts augstākā likumdevēja orgānu – parlamentu – neveido pēc amatierteātra principiem. Pēc definīcijas, nevienā parlamentā nedrīkstētu atrasties cilvēki, kas, izstrādājot likumus, pēc kuriem jādzīvo viņu pārstāvētajai valstij, vadītos pēc principa – patīk man tur ar čomiem patusēt, sevi parādīt un, ja sanāks laiks, arī kādu likumu palīdzēt sataisīt. Galvenais, lai tas tusiņš ilgtu kā Hemingveja “Mūžīgie svētki”. Tādēļ jau var arī ar noturīgu regularitāti uzspēlēt uz vēlētāju neizvēlīgajiem prātiem. Sak, mēs par jums tā rūpējamies, derētu to uzticības mandātu arī pagarināt.
Tautas partija savu trumpi ar čekas maišeļiem jau izspēlēja. Prezidente šo gājienu saprata pareizi un atsvieda deputātiem atpakaļ, lai apdomājas. Pagājušo nedēļu savu artavu vispārējā priekšvēlēšanu jampadracī deva tie deputāti, kas neatbalstīja Darba likuma grozījumus, kuri paredzēja, ka darbinieku nedrīkst diskriminēt pēc seksuālās orientācijas. Nebūtu jābrīnās, ka homofobs Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Jānis Šmits debatēs aizrunājas, ka, atbalstot minēto normu, tiktu legalizēta dažāda seksuālā perversija. Tādējādi “atverot slūžas” pederastijas, lesbiānisma, pedofilijas, zoofilijas un citu pataloģiju legalizācijai un nostiprināšanai likumdošanā. Nebūtu arī jābrīnās par “tēvzemiešu” deputātu Pēteri Tabūnu, kas ieteica citādas seksuālās orientācijas pārstāvjiem izvēlēties profesijas, kas nekaitētu sabiedrības interesēm. Viņam piebalsoja kolēģis Dzintars Rasnačs, kas īpaši pievērsās fizkultūras skolotāju seksuālajai orientācijai. Savukārt “taupartijietis” Dzintars Ābiķis, būdams tradicionāli orientēts deputāts, uztraucās, ka tik viņu nediskriminēs citādi orientēts priekšnieks (interesanti, kurš gan Saeimā tas būtu?). Deputāti minētajam jautājumam veltīja daudzas stundas, tāpēc jādomā, ka galarezultāts Latvijas likumdošanai un attīstībai bijis gana auglīgs . Tātad par šo vienas iedzīvotāju grupas klaji diskriminējošo likuma normu balsoja 64, pret bija 7, bet atturējās 12.
Vien vērts atgādināt, ka, iestājoties ES, Latvija līdz ar citām dalībvalstīm uzņēmās saistības, ka tiks ieviesta direktīva par vienādu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju. Šī norma mūsu likumdošanā nav bijusi iestrādāta divus gadus. Un tagad atkal vārds tiek dots Valsts prezidentei, vai deputātu atbalstītais likums tiem atdodams atpakaļ izvērtēšanai. Minētā situācija ir gana pamācoša no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, jau otro reizi pāris nedēļu laikā prezidentei tiek uzdots deputātiem atmest atpakaļ to priekšvēlēšanu dullumā saražoto brāķi. Otrkārt, jau tagad vairāk kā skaidrs, ka galīgi garām būs mēģinājums apelēt pie deputātu godaprāta vismaz vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Mūsējie “tautas kalpi” vienkārši uz kaut ko tamlīdzīgu nav spējīgi. Citādi kā gan būtu izprotams fakts, ka pirms balsojuma Saeimā valdības koalīcijas ministru un deputātu frakcijas skaļi atbalsta vajadzīgos likuma pantus, bet, nonākuši tribīnē vai pie balsošanas pogām, par to visu aizmirst. Vai varat tam rast kādu citu daudzmaz jēdzīgu izskaidrojumu kā uz vēlētājiem orientētu populismu?
Minētās Saeimas deputātu aktivitātes jau izraisījušas diezgan plašu rezonansi daudzviet Eiropā, un ir pietiekami daudz iemeslu, lai pret mūsu valsti tiktu sākts process, pēc kura vajadzēs maksāt ļoti daudzus simtus tūkstošus vai pat miljonus latu. Protams, ne jau no deputātu kabatām. Ja vien Valsts prezidente kārtējo reizi viņus neglābs, nosūtot atpakaļ vēlreizējai izvērtēšanai šo homofobisko Darba likuma normu.
