Izlasot «Zemgales Ziņu» 6. jūlija numurā A.Jēgermaņa rakstu, kurā apskatīta partijas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK darbība, nodomāju: malacis žurnālists – trāpījis tieši naglai uz galvas.
Izlasot “Zemgales Ziņu” 6. jūlija numurā A.Jēgermaņa rakstu, kurā apskatīta partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darbība, nodomāju: malacis žurnālists – trāpījis tieši naglai uz galvas. Droši, skaidri lietas nosauktas īstajos vārdos. J.Stroda kungs (“Zemgales Ziņas”, 16. jūnijs) uzskata, ka rakstā trūkst argumentu. Bet kādi gan argumenti vēl vajadzīgi, ja tos uzskatāmi sniedz dzīve. Apvienība TB/LNNK visus 15 gadus bijusi pie varas, vadījusi valdību un dažādas ministrijas. Atcerēsimies M.Grīnblata “panākumus” izglītībā, A.Požarnova – veselības aprūpē u.c.
Žurnālists pareizi raksta: lozungs “Latvieti, nepadodies!” vairs nenostrādā. Latvieši tūkstošiem neapmierinošās ekonomiskās un psiholoģiskās situācijas dēļ brīvprātīgi deportējas uz citām valstīm. Tās pārsniedz boļševiku 1941. un 1949. gadā realizētās.
J.Stroda kungs min dažas negatīvās mūsu dzīves parādības, lai gan viņa skatījumā tās rodas it kā pašas no sevis, piemēram, sabiedrības galēja polarizācija ienākumu ziņā. Tā tiek apzināti radīta, nevis rodas. Piemēram, deputāti sapulcējas un nolemj: pieliksim sev pie algas 500 latu, kā nekā strādājam un mums tādas tiesības ir dotas. Tādējādi pie četrciparu algas puķu pods par gandrīz 600 latiem apgaismes stabā neliekas nekas nepieņemams. Bet sabiedrības otram polam, kuram ir ar diviem cipariem rakstāmi ienākumi, šis pasākums liekas kā vājprāta pazīme. It sevišķi redzot daudzu ielu un pagalmu kritisko stāvokli, problēmas komunālajos pakalpojumos un citas vitāli nepieciešamas lietas.
Runājot par TB/LNNK sociāli ekonomisko programmu, kuras galvenās tēzes tiek minētas, dabiski rodas jautājums: “Kur jūs bijāt pirms desmit gadiem?” Otrkārt, ko dod programma, ja tā ir tikai aktivitāte. Kā redzam, partijas pārstāvji Saeimā uzskata par labāku atteikties no jebkuriem priekšlikumiem aktīvi iesaistīties likumdošanas darbā. Viņiem tika piedāvātas darbības iespējas dažādos koalīcijas variantos, ieņemt svarīgus amatus. Bet izrādījās, ka ērtāk sēdēt opozīcijā. Atcerēsimies arī partijas diezgan aktīvo līdzdalību jūrmalgeitā.
Vecākā paaudze piedzīvojusi, kad bijām citā savienībā, mums tika svinīgi deklarēts – 1980. gadā sabiedrība dzīvos komunismā. Realitāte ir cita.
Ar cieņu – Valdis Truslis
