Reti kāds šodien šaubās, ka dabas kataklizmās un klimata anomālijās vainojami esam mēs paši.
Reti kāds šodien šaubās, ka dabas kataklizmās un klimata anomālijās vainojami esam mēs paši. Vai pēdējā laikā krietni augošajā siltumnīcas efektā vainīgs nav cilvēks, vairojot kaitīgo izmešu – ogļskābās gāzes – izplūdi atmosfērā, ko savukārt izraisa ražotņu jaudu, auto skaita palielināšanās, plašie mežu ugunsgrēki? Plūdus un ilgstošu sausumu rada mežu izciršana, kas kopā ar siltumnīcas efektu izjauc dabisko ūdens apriti. Kas notiks pēc 20 – 40 gadiem, uzturot un pat kāpinot šodienas “civilizācijas” tempus, var iedomāties, ja jau tagad vienai ASV tipa civilizācijai būtu nepieciešamas sešas zemeslodes. Par laimi, citi uz to vēl nepretendē. Lai tas nenotiktu, jāievieš konsekventāki pasākumi visas pasaules mērogā.
Īpaši enerģētikā jāpāriet uz nekaitīgāku kurināmo – hidroenerģiju, saules, zemes, vēja enerģijas izmantošanu, bet degvielā jālieto metilspirts, metāns, rapša eļļa u.c.
Jāizmanto drošas un nekaitīgas ražošanas tehnoloģijas. Diemžēl šodien top videi un iedzīvotājiem kaitīgi produkti, kurus reklamē, uzsverot to tehnisko lietderību, bet noklusējot par ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.
Valsts ar PVN politiku varētu ierobežot vieglo automašīnu straujo iegādi, stimulēt nekaitīgas degvielas ražotājus un lietotājus. Jāpārskata mežu izciršanas politika, jākontrolē un jāaizliedz koku ciršana pilsētās un apkārtnē. Ieteicams organizēt parku, mežu masveida stādīšanu, jo vienīgi koku vainagi spēj neitralizēt kaitīgos izmešus un gāzes, nodrošinot mūs ar skābekli.
Vai nevajadzētu pārtraukt polietilēna iesaiņojuma ražošanu un tā bezmaksas “uzspiešanu” pircējiem pārtikas veikalos? Prāta darbs būtu pacelt stikla taras iepirkuma cenas. Tad varbūt pudeles un maisiņi nemētātos pa grāvjiem, parkos, uz ielām. Valsts nedomā par stikla lausku un polietilēna savākšanu un pārstrādi, nav nodrošināta atkritumu šķirošana konteineros, tā netiek propagandēta un stimulēta. Pietiekami necīnāmies arī pret nelegālajām izgāztuvēm pilsētā un mežos. Pārtikas lielveikalu tuvumā vajadzētu izvietot lielākas ietilpības konteinerus. Sevišķi bērni, nopērkot našķi, to bieži vien turpat arī notiesā, bet iesaiņojumu izmet. Piemēslotās ielas liek spriest, ka audzināšanas darbs ģimenēs, skolās nav pienācīgs, bet, ka kāds par piesārņošanu būtu sodīts, gan neesmu dzirdējis. Taču ir arī “legālie” piemēslotāji. Lai cik tas paradoksāli izklausītos, tie, kam būtu jārūpējas par pilsētnieku kulturālu atpūtas organizēšanu pēc kārtējā “feierverķa”, atstāj piegānītu pļaviņu pie Lielupes tilta pretī pilij. Neticu, ka nevar rīkoties citādi – bez liekiem atkritumiem. Derētu aizliegt privātajām automašīnām iebraukt pļaviņā, kas to izdangā krustu šķērsu. Ir arī tādi, kas nekautrējas izmest zālienā savus atkritumus. Un visur cigarešu gali. Tur atved arī suņus uz treniņiem, bet kas pēc tam paliek, var tikai iedomāties. Smēķēšanas netikums gan piesārņo dabu, gan kaitē pašam un apkārtējiem, bet absurdi liekas, ka dažas klases atsakās smēķēt. Kāda smēķēšana var būt skolā! Par to jāatbild direktoram. Tabakas izstrādājumu ražotāji būtu kārtīgi “jāstimulē”, uzliekot pamatīgu nodokli, lai ceļ cenas. Būs mazāk pīpējošu skolēnu, mazāk slimo.
Vēl jāmin lapu un polietilēna dedzināšana, ko atļaujas neapzinīgi “saimnieki”, daudzkārt nosodītā kūlas dedzināšana, kas iznīcina derīgās būtnes, sagandē vidi, izraisa ugunsgrēkus.
Jābūt neiecietīgākiem pret tiem, kas neciena savu pilsētu, dabu, kas nav audzināti uzvesties un, huligānisma tieksmju vadīti, piegandē to. Mums visiem kopīgi jāpanāk, lai nevienam neienāktu prātā izmest savus atkritumus pie autobusu pieturām vai ietves malās.
Ar cieņu pret dabu un apkārtējiem – J.Smiltnieks
