Absolūtais vairākums Latvijas skolotāju līdz šim bija noskaņoti miermīlīgi – bez protestu un streiku ambīcijām mācībstundu vietā, ar sirdsmieru Zinību dienā un ilgi cerēto vismaz 60 latu papildinājumu pie algas par slodzi, plus vēl pa kādai «naudiņai» par gatavošanos nodarbībām.
Labā ziņa – lai arī šonedēļ varas gaiteņos izskanējis kas līdzīgs šaubām par nepieciešamību turpināt skolotāju algu paaugstināšanu, septembrī patiešām papildinājums būšot, kā jau iepriekš vienojusies valdība un arodbiedrība. Tālākā «viela» skan lai arī saprotami, toties jau mazliet pesimistiskāk – nav teikts, ka nākamgad valdošā kliķe spēs pildīt solījumu, un, ja nu nespēs, rezultāts saskatāms tikai viens – no tālākas maciņu briedināšanas pedagogi var atteikties, ēdienreizes aizstājot ar burtnīcu kalnu labošanu.Izpildvara apelē pie nepieciešamības vērtēt skolās strādājošo slodzes, sak, varbūt izdodas atklāt kādu «lieko»… Šāds notikumu pavērsiens faktiski ir papildu piliens cūcību kausā līdz ar pasažieru pārvadātāju «apdalīšanu» rajonos un štata vietu cirpšanu ne vien birokrātu gaiteņos, bet arī likumsargu struktūrās – ka tikai «nogriezt», vienalga kam.Tas jau, protams, nekas, ka faktiski izglītības jomā strādājošajiem gaidāmais piesviediens pie algas būs spļāviens jūrā, salīdzinot ar gaidāmo dzīves dārdzības lēcienu. Arī Ministru kabineta noteikumos rakstītais ir tikai nebūtisks sīkums, kas līdzīgs pārpildītā tramvajā nejauši pasprukušam purkšķītim. Tikai atpakaļ ievilkt to vairs nevar, ar to gan jārēķinās. Un, tā kā pie skolām pedagogu rindas nestāv, nākotnes vīzija var izrādīties gana štruntīga – ar klasēm bez skolotājiem un protestētāju pūli Vecrīgā.
