Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļas priekšnieks Valdis Buividaitis ir ļoti aizņemts cilvēks, tomēr vasarā viņam nekas nepalīdz tā atpūsties kā makšķerēšana un lauksaimniecība.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļas priekšnieks Valdis Buividaitis ir ļoti aizņemts cilvēks, tomēr vasarā viņam nekas nepalīdz tā atpūsties kā makšķerēšana un lauksaimniecība.
«Man ļoti patīk braukt ar traktoru, un par labi apstrādātu lauku izjūtu milzīgu gandarījumu,» stāsta Valdis Buividaitis. Lauksaimniecībai viņš pievērsās deviņdesmito gadu sākumā, kad ģimene mantojusi lauku sētu. «Zemes gan mantojumā nebija daudz – 16 hektāru. Tomēr mums kā «rūdītiem» pilsētniekiem tās bija gana. Pašu spēkiem visu atjaunojām un iegūto zemnieku saimniecību nolēmām orientēt uz dārzeņiem. Ar zemnieka dzīvi biju ļoti aizrāvies un to turpināju apmēram septiņus gadus, kuru laikā kopā ar ģimeni cītīgi strādāju un izaudzētos dārzeņus vedu uz tirgu. Tomēr ļoti zemās izaudzētās produkcijas cenas un saimniecības dārgās izmaksas spieda no šāda hobija atteikties. Tādēļ pašlaik mana vienīgā saskare ar lauksaimniecību ir vasarās, kad laukus palīdzu apstrādāt radiem,» stāsta V.Buividaitis.
Otra aizraušanās CSDD Jelgavas nodaļas priekšniekam ir makšķerēšana, tikai pārāk maz tai atliek laika. «Makšķerēt parasti dodos vienatnē. Mani saista nelielā intriga, kas rodas, vērojot pludiņu un gaidot, kad tas beidzot sakustēsies, patīk ūdens čalošana gar laivas malu un dabas mierīgais ritums. Ķerot zivis, ir iespējams gan atpūsties, gan arī it kā no malas paskatīties uz darba problēmām, kas parasti makšķerējot vairs neliekas tik traģiskas un neatrisināmas kā iepriekš,» tā V.Buividaitis. Viņš nepiederot pie tiem makšķerniekiem, kas mājās lomam vairs ne klāt neskaras. «Labprāt paša ķertās zivis arī pagatavoju, jo īpaši man patīk līņi jeb «dubļu rukši». Manuprāt, zivs, it sevišķi paša noķertā, ir daudz garšīgāka par jebkuru gaļu,» pauž V.Buividaitis. Reiz viņam bijusi iespēja piedalīties arī īstā jūras zvejā ar tīkliem, tomēr V.Buividaitis par piemērotāku uzskata parastu makšķerēšanu Lielupes krastā, kad, raugoties mierīgajā upes ūdenī, iespējams sakārtot domas un rast jaunas idejas.
