Noticis gaidītais – lielajā kaimiņvalstī Krievijā visai lielā vienprātībā ievēlēts tagadējā prezidenta Vladimira Putina atbalstītais pēctecis Dmitrijs Medvedevs.
Noticis gaidītais – lielajā kaimiņvalstī Krievijā visai lielā vienprātībā ievēlēts tagadējā prezidenta Vladimira Putina atbalstītais pēctecis Dmitrijs Medvedevs. Nav ko meklēt utis kažokā – arī bez Eiropas drošības un sadarbības organizācijas novērotāju klātbūtnes par prezidentu taptu šis cilvēks. Runa varētu būt vienīgi par dažiem procentiem balsu, kurus pārcentīgās vēlēšanu komisijas, iespējams, “pievilkušas aiz matiem”.
Krievijā ļaudis nav nemaz tik nobēdājušies, ka notiekošo citviet pasaulē dēvē par impēriskās idejas un domāšanas atdzimšanu. Tāda šī valsts bijusi gadsimtiem ilgi un tāda palikusi arī boļševiku valdīšanas laikos. Vien pēdējie pārdesmit gadi veltīti pašmāju lielburžuāzijas atdzimšanai, kas ar Putina stingro roku tagad daudzmaz iegrožota savās vēlmēs. Sekmīga Medvedeva ievēlēšanas taktika deva zināmu mājienu, kā nākotnē var tikt atrisināts jautājums par varas nodošanas mehānismu. Nav izslēgts, ka uz dzimtas saknēm balstītas dinastijas varas pārmantošanu būs nomainījusi valdnieka izraudzīšanās atsevišķas cilvēku grupas lokā. Šīs grupas rokās ir ekonomiskā un politiskā vara, un tās dzīlēs arī turpmāk, ticamākais, tiks izvēlēta persona, kurai būs spēcīgi varas ieroči.
Tas nozīmē, ka daudzkārt jāpaaugstinās mūsu valsts ārpolitikas kvalitātei, jo nav ticams, ka pārredzamā nākotnē vienoti attiecībās ar Krieviju varēsim darboties ES ietvaros. Pārāk dažādas ir ES valstu intereses, kuras, starp citu, ļoti veiksmīgi joprojām izmanto tā pati Krievija savu globālo interešu virzīšanai.
