Barikādes pirms desmit gadiem deva iespēju atjaunot demokrātisku valsti. Šīs iespējas atjaunotās valsts desmit gados ievērojami atpaliek no 1918. gada Latvijas sasniegumiem tādā pašā laika posmā.
Barikādes pirms desmit gadiem deva iespēju atjaunot demokrātisku valsti. Šīs iespējas atjaunotās valsts desmit gados ievērojami atpaliek no 1918. gada Latvijas sasniegumiem tādā pašā laika posmā.
Atcerēsimies, ka latviešu sabiedrības saimnieciskā aktivitāte sākās vairākus gadu desmitus pirms 1918. gada 18. novembra, un tādēļ jau pirmajos desmit gados Latvija ierindojās saimnieciski veiksmīgāko Eiropas valstu vidū un tur atradās līdz 1940. gada 17. jūnijam. Aktīva sabiedrība veiksmīgi veidoja demokrātisku valsti.
Latvijas saimniecībai atveseļojoties no pārciestās pasaules krīzes 1934. gadā, viens no Latvijas neatkarības organizatoriem, kooperācijas entuziasts K.Ulmanis, sekojot tā laika Eiropas modei, izšķīrās par autokrāta lomu, lai realizētu savus valsts tautsaimniecības projektus. To realizāciju veiksmīgu darīja lielvalstu gatavošanās Otrajam pasaules karam.
1991. gadā Latvijas sabiedrībai trūka saimnieciskās pieredzes brīvā tirgus apstākļos, tā sākās diletantiskas kļūdas, kuras veiksmīgi izlietoja egoistiski noskaņoti cilvēki. Labot šādas kļūdas grūti, jo varas elitē atradās tie, kas guvuši labumu no šīm kļūdām un neko nevēlas mainīt. Dažs iebildīs, ka pirmās Latvijas laikā publicisti presē rakstījuši par trūkumcietējiem tāpat kā tagad, aizmirstot, ka Pirmā pasaules kara laukos palika desmitiem tūkstošu ģimeņu apgādnieku. Tikpat daudz sakropļoto kļuva par apgādājamiem. Tagad secinu, ka pašreiz Latvijā ir mazāk liellopu nekā 1919. gadā, kaut karadarbība Latvijas teritorijā aizmirsusies! Skumīgs skaidrojums notikušajam – privatizācija (arī «piratizācija», «prihvatizācija» un citādi). Visu to veicām paši ar pasīvu un aktīvu līdzdalību. Tagad esam tur, kur esam, nedaudz palīdzēja arī starptautiska mēroga krīzes. Sabiedrības labklājības līmenis – tāds pats kā 1930. gadā – desmit gadu pēc kara. Vienīgi partiju skaits nav mazāks nekā 1930. gadā. Tikai mazinājušās to iespējas iekļūt Saeimā, radīta procentu barjera, radot varas eliti, kas nevadās pēc demokrātijas principiem, bet vienkārši lieto demokrātisko vairākumu savās interesēs, to neveicina sabiedrības pasivitāte, kā arī opozīcijas trūkums 5. un 6. Saeimā.
1930. gadā bija ap 500 krājaizdevu sabiedrību, tagad – 17. Toties tagad mums ir vairāki simti krimināllietu par banku un firmu pārkāpumiem sadarbībā ar klientiem. Tūkstošiem cietušo. Sabiedrība bez saimnieciskās pieredzes kļuva par laupījuma objektu egoistiem un to firmām.
Arī trīsdesmitajos gados bija blēži un blēdības, taču mērogi – daudzreiz mazāki, sabiedrības aktivitātes neļāva negodīgiem cilvēkiem izvairīties no atbildības.
Sava pagasta, pilsētas cilvēkus desmit gados esam iepazinuši, nekļūdīsimies, vēlot pašvaldības!
