Pēdējos piecos gados Latvijā reģistrēti 12 688 kūlas ugunsgrēki (2005. gadā – 1597), kas radīja 633 253 latu materiālos zaudējumus. Dega 1238 ēkas, bojā gāja 22, bet cieta 14 cilvēku.
Pēdējos piecos gados Latvijā reģistrēti 12 688 kūlas ugunsgrēki (2005. gadā – 1597), kas radīja 633 253 latu materiālos zaudējumus. Dega 1238 ēkas, bojā gāja 22, bet cieta 14 cilvēku. Nu jau deg atkal – un šī statistika palielināsies. Taču es ceru, ka nelaimi vēstošie skaitļi vairs nebūs tik vērienīgi, jo pagājušais gads jau iezīmēja strauju kritumu. Domāju, līdzās sabiedrības izpratnes izaugsmei, lietainajam laikam un aktīvajām informācijas kampaņām tas ir arī “If Latvia” koordinēto un atbalstīto mobilo kūlas patruļu nopelns.
Tiem, kas vēlas rīkoties, lai izbeigtu ik pavasara ugunīgo neprātu, tomēr būs jāapbruņojas ar pacietību un apņēmību. Kūlas dedzināšana pilnībā nebeigsies ne šogad, ne nākamgad. Iracionālajām tradīcijām, pie kurām pieskaitāma arī kūlas dedzināšana, nav podziņas ar uzrakstu “Cancel”. Vienā rāvienā pārtraukt šo postu nepalīdzēs ne kaunināšana, ne finansiālas represijas, pat ne cietumsodi. Tomēr paātrināt šīs parādības izzušanu ir iespējams, ja pratīsim panākt, ka apkārtējie ne vien pauž neapmierinātību par dedzinātājiem, bet arī aktīvi rīkojas, lai viņus aizkavētu.
Kūlas patruļu aicinājums sabiedrībai skan: “Nededzini savu zemi!” Iespējams, liela daļa to, kam šie vārdi adresēti, savā veidā ir nedzirdīgi. Tāpēc sabiedrībai jāvēršas arī pie viņu kaimiņiem, atgādinot, ka tiem ir tiesības sargāt sevi un savu īpašumu no neapzinīga cilvēka izraisītām briesmām – kaut vai piezvanot ugunsdzēsējiem, policijai vai vēršoties pie kūlas dedzināšanas novēršanas patruļām. Galvenais – dot ziņu, lai varētu rīkoties. Iespējams, daudzas ugunsnelaimes tiktu laikus novērstas, ja vien cilvēki pārvarētu paaudzēs iedīdīto nevēlēšanos “jaukties citu darīšanās”. Uguns taču neapstāsies pie tā izraisītāja zemju robežām. Kāpēc mūsu uzņēmums kopā ar Vides un Iekšlietu ministriju jau otro gadu cenšas apkarot kūlas dedzināšanu? Cilvēki, kas dedzina pērno zāli, nav apdrošinājuši savu īpašumu. Par kaimiņu īpašumu nemaz nerunājot! Pie mūsu durvīm nepulcējas klienti pēc degušas zāles smaržojošās drēbēs, lai prasītu atlīdzību par līdz ar kūlu nodegušajām mājām vai kūtīm, dedzīgi pūloties paskaidrot, ka ugunsnelaimi izraisījis kāds cits, ne viņi paši. Tās nav uzņēmuma rūpes par iespējamām nepamatotajām kompensācijām. Tā ir mūsu profesionālā atbildība par to, lai Latvijas cilvēki būtu pasargāti no nelaimēm un zinātu, kā savu aizsardzību stiprināt.
Kūlas dedzināšanas paraža mums, apdrošinātājiem, ir dziļi simbolisks izaicinājums. Jo tā patlaban visspilgtāk personificē vieglprātīgo attieksmi, ar kādu daudzi mūsu līdzpilsoņi attiecas pret savu vai citu drošību. Vieni vieglu roku nodedzina savas mājas, citi brauc uz kalniem slēpot bez apdrošināšanas polises, vēl citi pērk auto, bet aizmirst par bērnu sēdeklīšiem. Ja mēs varēsim ierobežot kūlas dedzināšanu, tad ar citām nevajadzīgām bezrūpības izpausmēm mums klāsies daudz vieglāk.
Saīsināti no delfi.lv
