Mans pēcsvētku brauciens no Madonas uz Zemgali ilga vairāk nekā trīs stundas, turklāt Jāņu dienā, kad mūsu likumu sargi solījās jo īpaši lielā skaitā patrulēt ielās un ar vislielāko bardzību vērsties pret ikvienu līgotāju.
Mans pēcsvētku brauciens no Madonas uz Zemgali ilga vairāk nekā trīs stundas, turklāt Jāņu dienā, kad mūsu likumu sargi solījās jo īpaši lielā skaitā patrulēt ielās un ar vislielāko bardzību vērsties pret ikvienu līgotāju, kurš uzvedas neatbilstīgi ceļu satiksmi regulējošajiem noteikumiem. Diemžēl (kādam varbūt arī – par laimi) ar pelēkām svītrām rotātās mašīnas garajā ceļā abpus Daugavas krastiem un vēlāk jau arī uz Rīgas – Jelgavas šosejas tikpat kā nemanīja.
Vienīgā vieta, kur dežurēja policisti, – pie Kokneses, kur viņu rokās bija nonācis kāda ne tikai glauna, bet arī ātra BMW vadītājs, kurš vēl pirms pāris minūtēm, it kā skriedamies ar vēju, bija apdzinis mūsu autiņu.
Tālākajā ceļā, nedaudz grīļojoties un manevrējot starp brauktuvi un nomali, pretī nāca pāris svinētāju, kuru vidū – ar ozolzaru vainagu kaklā rotājies droši vien Jānis. Viņam paveicās, jo līdz šim neesmu dzirdējis par kādu tajā ceļa posmā notriektu gājēju.
Pēc Jāņiem nu jau mūsu pilsētā biju liecinieks tam, kā iepretim kādam lielveikalam mašīna gandrīz notriec mazu meitēnu. Varbūt sekundes laikā, kamēr vecāki no viņas bija novērsušies, ašās kājeles jau stampāja pāri ceļam, kaut arī strauji tuvojās steidzīgs šoferītis. Par laimi, viņa reakcija un autiņa bremžu sistēma nostrādāja nevainojami un ātri.
Vēl dienu vēlāk iegadījās sēdēt mikroautobusā, kura vadītājs laikam gan piedzimis, viņa mātei lecot ar gumiju, bez virvēm kāpjot kalnos vai nirstot pie haizivīm. Liels riskētājs, kurš vienā no krustojumiem sarkano luksofora signālu uztvēra par zaļo. Savukārt vietā, kur vēl nesen Piejelgavas grāvmalā rotājās plastmasas lilijas notriektas pusaudzes piemiņai, iedegoties gājēju kustību atļaujošajai krāsai (un viņam ceļa turpinājumu uz brīdi liedzot), šis pārgalvīgi stūrēja pāri “zebrai”, liekot staigātājiem apjukušiem vēl mirkli paciesties pusceļā.
Plašsaziņas līdzekļos jau ziņots par divu automašīnu sadursmi uz Rīgas – Liepājas šosejas Dobeles rajonā 23. jūnijā. Trim cilvēkiem aizvadītos svētkus nebija lemts piedzīvot un nebūs arī nākamo tikai tāpēc, ka viens drosminieks iebrauca pretējā joslā, bet pretī pārlieku tuvu iegadījās kāds cits. Vēl bariņam pasažieru laiks būs jāpavada ārstējoties un aizmirstot par jautru vasaru.
Gluži kā spēļu ellēs – veiksme ne vienmēr smaida pretī. Arī likuma aizstāvji ne katrreiz var nosargāt ikvienu pārgalvi. Sevišķi tad, ja ikdienā nenovērtējam to, kas mums var tikt atņemts vienā mirklī.