Jelgavā gar Driksu ierīkota skaista promenāde. Savā vientulībā eju turp staigāt, tumsiņā lūkodamās upes ūdenī atspīdošo uguņu savdabīgajos veidolos. Maz ļaužu tumšajā laikā jaunajā promenādē. Rodas pārliecība, ka vismaz vakaros neviens nepārlūko, kā krastmalā iet. Ne jau katru dienu pastaigājos pa promenādi, tāpēc varu pastāstīt par divos vakaros redzēto.
Īsi pirms septiņiem vakarā. Deg lampas, Mītavas tilts apgaismots. Tuvojos vietai pie Driksas, kur no betona slīpumi līdz pašam ūdenim. Tālāk, kur slīpumā veidotās betona apmales beidzas, ir lēzens krasts, pie kura ūdens nereti veļas pāri pastaigu «trasēm». Skan čalas, smiekli, gaviles. Pa slīpo veidojumu braukā puikas ar velosipēdiem. Tā ap sešus, desmit gadus veci. Drāžas un auro. Bet dažus metrus tālāk – upe. Driksa veļ aukstos, dziļos ūdeņus, bet speciālu nožogojumu nav. Cik tur vajag – neliela kļūme, un kāds puišelis var ar velosipēdu ietriekties upē. Ap septiņiem vakarā puikas beidza jārēties ar riteņiem un minās prom. Es aizrādīju, ka tur ar velosipēdiem aizliegts braukt. Šie paskatījās uz mani un vēja ātrumā mina pedāļus, pazūdot tumsā gar Driksu vecā tilta virzienā. Četri puikas, viens tāds mazāks.
Nākamreiz, kad dodos pastaigā, ir apmācies, tumšs jau pēc četriem pēcpusdienā. Tuvojos Mītavas tiltam, ejot pa gājēju daļu. Skaļas valodas. Sarunas. Pretī no Driksas vecā tilta puses atkal brauc puikas ar velosipēdiem. Tie paši? Laikam. Promenādē neviena kārtības pārrauga. Kāds no puikām, mani pamanījis lēni ejam gar Driksu, skaļi iesaucas: «Policists!» Un visi pēc komandas griež savus braucamos atpakaļ Lielās ielas virzienā.
Visiem šiem bērniem ir vecāki. Vai iztēlojaties, kā viņi jutīsies, ja kāds nepārbrauks mājās? Ūdens upē auksts, dziļš. Tādu bērnu momentā neizglābt – bailes, krampji, un īsās dzīves beigas skaistās promenādes krastā, vienkārši dauzoties. Vai vecāki zina, kur viņu bērni pavada brīvos brīžus? Un vai kāds uzrauga Driksas krastmalu?
Apturēju kādu vīrieti pastaigā ar suni un izstāstīju, kas notiek promenādē vakaros. Viņš atteica, ka esot novērotājkameras, bet, tumsai iestājoties, pārbaudīt neviens nenākot. Jau pēc četriem pēc pusdienas. ◆
