Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu reģistrā iekļautais vēsturiskais un vērtīgais bruģis vairs neatradīsies Jelgavas ielās, kur patlaban tiek īstenots ūdensvada rekonstrukcijas projekts, bet to diezgan lēti var iegādāties ikviens interesents.
Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu reģistrā iekļautais vēsturiskais un vērtīgais bruģis vairs neatradīsies Jelgavas ielās, kur patlaban tiek īstenots ūdensvada rekonstrukcijas projekts, bet to diezgan lēti var iegādāties ikviens interesents. Tiesa, par to, ka šāds “bizness” ir likumīgs, rodas šaubas.
Jau pirms kāda laika “Ziņās” vērsās vairāki Pavasara ielas iedzīvotāji, taujājot par noņemtā vēsturiskā bruģa likteni. Jelgavas Dome informēja, ka pēc remontdarbiem tas atgriezīsies iepriekšējā vietā. Taču nu situācija mainījusies.
Pēc vairākkārtējiem Domes lūgumiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atļāvusi bruģi Pavasara ielā aizstāt ar asfaltu, tiesa, “saglabājot seguma vēsturisko profilu”. Saprotamā valodā tas nozīmē, ka braucamajai daļai uzklās asfaltbetonu, bet starp to un ietvi atradīsies bruģēta josla.
Bet kas notiks ar vēsturisko bruģi, kuram ir ne tikai kultūrvēsturiska vērtība? Pēc vairāku speciālistu informācijas, tas ir arī labs materiāls, piemēram, lepnu privātmāju celiņu noklāšanai vai dažādu dizaina elementu veidošanai. Oficiālajā atbildē, ko sniedza pašvaldības preses sekretārs Jānis Zemene, skaidrots, ka bruģi demontējis SIA “GAMI” un pēc tam tas tiks izmantots, lai pilveidotu Skolas un Vārpu ielas bruģa segumu. Minētajai firmai ar pieņemšanas un nodošanas aktu uzticēta arī noņemtā bruģa – 2000 kvadrātmetru – glabāšana. Aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktora vietnieks realizācijas jautājumos Jānis Lange paskaidroja, ja tā trūks, objekts netiks pieņemts.
“Ziņu” reportieriem, dodoties pie bruģa glabātājiem kā ierindas cilvēkiem, atklājās, ka vēsturisko vērtību var iegādāties ikviens interesents. Turklāt to iztirgo nevis SIA “GAMI” (nav gan informācijas, ka arī šī firma nenodarbojas ar kaut ko līdzīgu), bet cits projekta apakšuzņēmums – SIA “Kalnozols”. Viens no darbiniekiem, kas sevi nosauca par Kostju, pastāstīja, ka no Pavasara ielas bruģa nekas prātīgs neesot palicis, bet laipni piedāvāja pavadīt uz Skolas ielu, kur arī tiek noņemts bruģis. Vīrietis paskaidroja, ka tur ielas malā izvietoti nevis vienkāršie apaļie bruģakmeņi, bet četrkantainie, kas izskatās daudz labāk. Darbinieks iedeva brigadiera tālruņa numuru, pa kuru precīzi varot pārrunāt iegādes kārtību, kā arī samaksu. Viņš neslēpa, ka cilvēki labprāt iegādājas bruģakmeņus, jo tie Jelgavā maksājot krietni lētāk nekā Rīgā (apmērma seši lati par gabalu).
Kā potenciālajiem pircējiem pa telefonu sazinoties ar SIA “Kalnozols” brigadieri Māri, noskaidrojām, ka viens bruģakmens maksā 1,5 latus un nav problēmu tos iegādāties, vienīgi būs jāpagaida kādas divas nedēļas, kamēr akmeņus izņems.
“Jo vairāk pārdodam, jo labāk. Nekādas nepatikšanas nevar būt. Es taču tos nelasīšu atsevišķi un nenodošu, man tas nav jādara, un neviens par to nemaksā. Četrkantainos nolieku kādā vietā, kas acīs nekrīt. Tas ir droši – mēs taču nezogam,” skaidroja brigadieris. Viņš apgalvoja, ka nav problēmu iegādāties arī vairāk par trim kvadrātmetriem, kā vēlējāmies.
“Es saprotu, ka bruģis varbūt nav tik labs, kā gribētos. To būtu nepieciešams atjaunot un uzlabot vai tā vietā uzklāt asfaltu, taču nevienam nav tiesību šo vēsturisko vērtību izpārdot. Tas ir mantojums, kas jāsaglabā, nevis jāizmanto kāda “biezā” mājas iekārtošanai,” sašutumu neslēpa kāds Pavasaras ielas iedzīvotājs, kas vēlējās palikt anonīms.
Šādā situācijā vienīgais neskaidrais jautājums ir, vai nebija drošāk pašai Domei parūpēties par vēsturiskā bruģa glabāšanu, nevis uzticēt to firmai.
