Jelgavas policija šonedēļ sākusi kriminālprocesu par negadījumu, kurā cieta divas autobusa pasažieres.
Jelgavas policija šonedēļ sākusi kriminālprocesu par negadījumu, kurā cieta divas autobusa pasažieres. Fabula diezgan vienkārša – braucot pa Sarmas ielu, pie 2. pamatskolas pussagrabējušais “Otoyol” itin mundri palēcās pār “gulošajiem policistiem”, un viena pajauna sieviete guva galvas sasitumu, bet vecākai kundzei ir pat aizdomas par mugurkaula lūzumu.
Negribas skriet izmeklēšanai pa priekšu, taču vērojot, ka līdzīgi negadījumi Jelgavā nav retums, rodas vēlme aizdomāties par iemesliem, kas ikdienišķam braucienam sabiedriskajā transportā liek pārvērsties par “atpūtu” slimnīcas gultā. Vai tiešām SIA “Jelgavas Autobusa parkā” strādā neprofesionāli šoferi, kas nepietiekami labi pārvalda viņiem uzticētos autobusus? Diez vai, it sevišķi, ja ņem vērā, ka daudziem aiz muguras vairāku gadu desmitu pieredze un “tīra” (bez avārijām) autovadītāja reputācija.
Neuzņemšos speciālista lomu un neklāstīšu par daža laba autobusa tehnisko stāvokli, lai gan diezgan bieži uz nerviem spēlē bezcerīgie šoferīšu mēģinājumi ieslēgt nepieciešamo ātrumu vai automātiskās ātrumkārbas raustīgie atvadu sveicieni dažas dienas pirms nāves. Šoreiz par kustības grafikiem. Pasažieri gana bieži žēlojas, ka kārtējais autobuss nokavējis vai nav pienācis vispār, bet neviens nez kāpēc nevēlas iedziļināties, kādēļ Jelgavas pilsētas autobusu šoferi vaiga sviedros spiež gāzes pedāli, lai trauktos no vienas pieturas līdz otrai. Ja ir vēlme, atliek atvērt Jelgavas Autobusu parka interneta mājas lapu un tur atrast atbildes uz daudziem jautājumiem par šoferīšu braukšanas manieri un vājprātīgo steigu.
Piemērus varētu minēt daudz, bet nosaukšu tikai dažus. 1. maršruta autobusam no centra pieturas līdz Satiksmes ielai jānokļūst piecās minūtēs. Tās ir četras pieturas, bet pa ceļam pieci luksofori un vairākas gājēju pārejas. Ja parēķinām, ka katrā pieturā pasažieru iekāpšanai nepieciešama minūte (tas gan nav reāli, jo šajā laikā labi ja var apkalpot vienu pasažieri, jo šoferis arī izsniedz biļetes un iekasē naudu), ceļam paliek viena minūte (!). Jāpiebilst, ka šāds kustības grafiks nemainīgs ir gan agrās rīta stundās, kad ielas pustukšas, gan vakarpusē, kad ir dzīva satiksme un veidojas sastrēgumi. Labāk neklājas arī 4. maršruta šoferiem. Viņiem no Unibankas pieturas līdz tirgum jānokļūst divās minūtēs, lai gan ceļā ir divi luksofori, vairākas gājēju pārejas un “gulošie policisti”. 3. autobusam no RAF līdz centram jānokļūst desmit minūtēs, turklāt intensīvākās satiksmes stundās ap pulksten 16 šis laiks sarūk pat līdz septiņām minūtēm.
Varbūt pienācis brīdis pilsētas Domes vadītājiem ne tikai plānot kārtējās galvu reibinošās biznesa idejas, bet arī aptvert, ka Jelgavā ir pietiekami daudz cilvēku, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu un grib mājās nokļūt bez traumām. Pašvaldība varētu uzdot JAP, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, sakārtot kustību sarakstus pēc reālām iespējām vai arī noalgot speciālistus, kas tos izstrādātu tā, lai autobusu vadītāji varētu braukt normāli, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Protams, atliek vēl viens variants – piebūvēt autobusiem spārnus, varbūt tā izdosies iekļauties pašlaik nereālajos kustību sarakstos. Kamēr nekas tāds netiks darīts, pasažieri cietīs un atbildība būs jāuzņemas šoferiem, bet tie, kas vainojami, ka radusies šāda situācija, gozēsies iesildītos krēslos un rīkos prezentācijas, lai parādītu savus labos darbus.
