Pagājušā gadsimta otrajā pusē gan «Dadzī», gan «Asajā slotā», gan skolas vai kolhoza sienas avīžu dažu labu rakstiņu ievadīja moto «Neticami, bet fakts».
Pagājušā gadsimta otrajā pusē gan «Dadzī», gan «Asajā slotā», gan skolas vai kolhoza sienas avīžu dažu labu rakstiņu ievadīja moto «Neticami, bet fakts».
To pašu gribas teikt par vairākās avīzēs pieminēto Jelgavas Domes stīvēšanos ap uzbraukšanas un nobraukšanas kārtību Driksas tilta galā. Uzstādīt luksoforus, kas ļautu braucējiem nogriezties pa kreisi un gājējiem drošu soli pāriet pāri Lielajai ielai, vai izlīdzēties ar ceļa zīmēm, starp citu, būtiski samazinot kājāmgājēju drošību?
Neticami, bet laikam taču fakts, ka problēma, kurai bija jābūt atrisinātai tilta būvprojektā, «uzpeld» tikai tagad, kad būvniecībā pāri palikusī (tā tas tika skaidrots «Zemgales Ziņās») naudiņa iztērēta divu «investoru» krūšutēliem.
Neticami arī, bet diemžēl fakts, ka no daudzu piecgažu plānu projektiem to vai citu iemeslu dēļ izsvītrotās apakšzemes pārejas uzbūvēšana nenovērš gājēju pakļūšanu zem riteņiem. (Atceros, ka pēc tam, kad, šķiet, 1969. gadā tur gāja bojā uz ielas izskrējusi skolniece no Gruzijas, solījumi nākamajā piecgadē pāreju uzbūvēt kādu laiku tika visai dāsni bārstīti. Drīz attieksme mainījās. Jelgavas kurators Valsts plānā Rīgā no Maskavas atveda socioloģisku pētījumu zinātnisku apkopojumu ar secinājumiem, ka vairākās par Jelgavu lielākās pilsētās nav izdevies gājējus iedzīt pazemē. Kaut kur tuneļos ieperinājušies «razbainieki», citur ierīkotas kartupeļu glabātavas utt.).
Ja apakšzemes pārejas tunelis būtu iebūvēts zem Lielās ielas tilta šajā galā vai nu tieši blakus krasta balstam, vai arī tūlīt aiz Čakstes bulvāra, bet varbūt vislabāk – zem Lielās ielas un Čakstes bulvāra viesnīcas pusē, bistēm, ļoti iespējams, nauda nebūtu atlikusi, taču tad nebūtu jāuztraucas ne par studentu, ne par profesoru, ne par no viesnīcas uz gastronomu skrejošo drošību.
Protams, izliets ūdens ir izliets ūdens. To sasmelt vairs nevar. Tomēr vismaz vienu vainu, ko nav pamanījuši projektētāji un projekta vērtētāji, var un vajag labot. Neticami, bet fakts, tunelī netiek iekšā un līdz ar to tiek bīdīti zem riteņiem visi, kas nāk no Lielupes viņa krasta. Nu taču nemetīs ne jauns, ne vecs to pārsimtmetru cilpu līdz pilij un atpakaļ uz tuneli. Otras noejas vismaz pils pusē ierīkošana? Vai tad tā būtu maksājusi dārgāk par dekoratīvajiem tilta sargiem – Konrādu un Ernestu? Es nebūt nemudinu vākt nost un mēģināt pārdot negaidīti pagodināto «investoru» tēlus. Patīk vai nepatīk, bet katrs zemgalis, kursis, sēlis, latgalis, līvs, ļoti ticams, ir katram mums rada – tiešs sencis. Tikai, domāju, ka aplami būtu arī par Lielupes tilta būvniecībā pāri palikušo naudu (ja tāda būs) atkal censties tiltu izdaiļot ar, piemēram, it kā Perekopu šturmējušā slavenā jelgavnieka Anša K. un it kā kādreiz ar divplāksni caur patilti izlidojušā Harberta C. bistēm.
Neticamos faktus apcerēja un drusciņ kariķēja Kārlis Brakanskis
