Cigarete ir kā burvju nūjiņa… Smēķētājs ļaujas brīnumam – atbrīvojas, komunicē, apliecina sevi. Bet kas ir pēc tam?
Cigarete ir kā burvju nūjiņa… Smēķētājs ļaujas brīnumam – atbrīvojas, komunicē, apliecina sevi. Bet kas ir pēc tam?
Īstenība ir skarba. Ilgstoši ieelpojot toksiskos dūmus, piemeklē virkne slimību. Par būtiskākajām smēķēšanas sekām sabiedrībā uzskata asinsrites sistēmas slimības un dažādas lokalizācijas audzējus, aizmirstot un nenovērtējot plaušu bojājumus.
Cigarešu dūmi, nonākot organismā, bojā un noārda elpceļus izklājošo epitēliju, izraisa klepu un krēpu veidošanos vismaz pusei smēķētāju. To sauc par smēķētāju bronhītu.
Gandrīz piektajai daļai smēķētāju pēc 40 gadiem attīstās HOPS – hroniska obstruktīva plaušu slimība. Tās pamatā ir ģenētiska nosliece, kas paliek nemanīta nesmēķētājam, bet izraisa smagu slimību smēķētājam. HOPS pacientiem sašaurinās elpceļi un sabrūk alveolas, tāpēc pie fiziskas piepūles rodas sūdzības par klepu un elpas trūkumu.
Parasti diagnozi apstiprina novēloti, jo smēķētāji sākotnēji labi adaptējas elpas trūkumam, t.i., ierobežo fiziskās aktivitātes un sūdzības izskaidro ar vecumu. Elpceļu sašaurināšanās HOPS pacientiem atšķirībā no bronhiālās astmas ir neatgriezeniska. Smēķējot slimības progresēšanu nevar pārtraukt. Smēķēšana HOPS pacientu padara par invalīdu un nolemj to mokošai nāvei.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka pašlaik aptuveni 600 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no HOPS un katru gadu aptuveni 2,75 miljoni mirst.
Latvijā pagaidām nav veikti pētījumi, kas ļautu precīzi spriest par HOPS izplatību, jo smēķētājiem netiek regulāri (vismaz reizi gadā) veikta spirogrāfija, kas apstiprina elpceļu sašaurināšanos. Tomēr lielais smēķētāju skaits liecina, ka HOPS ir nopietna problēma arī pie mums.
Paradoksāli, bet, pēc oficiālajiem datiem, pēdējos gados mirstība no HOPS Latvijā samazinājusies uz pusi. Diemžēl oficiālie skaitļi neatspoguļo patieso situāciju, bet liecina par neinformētību. Visbiežāk, ja persona mirusi no elpas trūkuma, par iemeslu tiek minēta sirds slimība.
Medikamentu lietošana atbilstoši slimības smaguma pakāpei atvieglo simptomus un aizkavē slimības uzliesmojumus, taču nenovērš cēloni, t.i., nepārtraucot smēķēt, HOPS izārstēt nevar.
Tā ir dārga veselības aizsardzības problēma. HOPS tiešās izmaksas veido hospitalizācija un ārstēšana, netiešās – darba ražīguma samazināšanās un zema dzīves kvalitāte.
Tāpēc svarīgi savlaicīgi vērsties pie ārsta. Laikus diagnosticējot slimību, iespējams apturēt tās progresēšanu !
Ineta Grīsle, ftiziopneimonoloģe alergoloģe, TPSVC, Rīgas 1. slimnīcas konsultatīvā poliklīnika
Vai jūs smēķējat vai arī esat kādreiz aktīvi smēķējis(-usi)?
Vai jūs moka klepus?
Vai klepojot izdalās krēpas?
Vai reizēm izjūtat elpas trūkumu?
Vai esat vairāk nekā 40 gadu vecs(-a)?
Ja uz trim vai vairāk jautājumiem atbildes ir apstiprinošas, ieteicams pārbaudīt plaušas.
15. maijā Jelgavas centra doktorātā Lielajā ielā 12 jūs konsultēs ārsts speciālists plaušu slimībās.
Pieteikties pa tālruni 3028592.
