Varētu jau viss laukos palikt, kā bijis, – pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji rosītos katrs savā stūrī un cīnītos par savām interesēm.
Varētu jau viss laukos palikt, kā bijis, – pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji rosītos katrs savā stūrī un cīnītos par savām interesēm. Ja vispār cīnītos… Taču jau gandrīz divus gadus rajona iedzīvotājus kas saista – biedrība “Jelgavas lauku partnerība “Lielupe””, kuras mērķis, apvienojot prasmes un resursus un piesaistot finansējumu, ir ievērojami paaugstināt dzīves kvalitāti laukos. Ir jau tādi, kas to “izbaudījuši uz savas ādas”.
Darbs pie Jelgavas Lauku partnerības veidošanas sākās 2004. gada vasarā, iesaistoties lielākajām rajona nevalstiskajām organizācijām (NVO), uzņēmējiem un pašvaldībām. Nākamā gada sākumā tā ieguva nosaukumu “Lielupe”, izvirzot mērķus – veicināt sabiedrības iniciatīvu, kas vērsta uz lauku teritorijas attīstību, ilgtspējīgas lauku attīstības stratēģijas izstrādi, izglītojošu semināru organizēšanu, finansiālu, materiālu, intelektuālu un citu resursu koordinēšanu un piesaisti, kā arī attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību, NVO, uzņēmējiem un citām institūcijām.
Aiz “papīram labpatīkami” uzrakstītā atklājas arī praktiska rosība – realizēti vairāki projektu konkursi vietējām iniciatīvas grupām, noskaidrota vispārējā noskaņa laukos un veicināta sarosīšanās uz praktisku rīcību iedzīvotāju forumos. Pirms tam notikusi virkne semināru un gūta pieredze, bet patlaban biedrība cītīgi gatavojas 2007. – 2013. gada LEADER+ aktivitātēm. Tā būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti laukos, atbalstot vietējo iniciatīvas grupu izstrādātos projektus līdz 5000 latiem no ES fondiem.
Iesākumā bija rajona Padome
Biedrības “Jelgavas lauku partnerība “Lielupe”” rajona Padomes pārstāve, Attīstības departamenta direktora vietniece Anna Krastiņa organizācijas dibināšanas laikus atceras kā cerību pilnus – kā jau katrā labā sākumā. “Mums ir jauki kaimiņi – Zemgales attīstības aģentūra, kura sadarbojas ar valstiskām institūcijām un kurai pieejama aktuālākā informācija. Pieminēšanas vērta arī sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību, tāpēc, tiklīdz radās iespēja un saņēmām vairāk informācijas par iespējamo LEADER+ finansējumu, sākām dibināt biedrību,” atceras A.Krastiņa. Sākumā “Lielupes” darbības “atslēgas vārds” bija šis iespējamais ES finansējums, kura piesaistīšanai nepieciešama organizācija, kas pamudinātu vietējās pašvaldības, NVO un uzņēmējus, kas darbojas noteiktā lauku teritorijā ar 10 – 65 tūkstošiem iedzīvotāju, pārstāv to intereses un rūpējas par lauku attīstību vietējā līmenī. Bija skaidrs, ka viens pagasts to nespēj, tāpēc “Lielupes” darbībā iesaistījās visas rajona pašvaldības, LAD Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde, Jelgavas Reģionālā vides pārvalde, lielākās nevalstiskās organizācijas un vairāki uzņēmēji.
“Mūsu uzdevums bija visus saaicināt kopā. Mums bija telpas, zinoši cilvēki un iespējas. Tagad vezums iekustināts, vairāk citus laižam pie teikšanas, piedaloties ar savu finansējumu,” teic A.Krastiņa.
Sākot darbību, visas biedrībā “Lielupe” iesaistītās puses ķērās pie aktīvas rīcības, piedaloties semināros un darba grupās pat divas reizes mēnesī. Tā kā no NVO un uzņēmējiem netiek prasīta biedru nauda, šie dalībnieki “ziedo sevi” – izstrādā idejas un iegulda savu laiku. Pašvaldības iemaksā biedrībai 11 santīmu par katru iedzīvotāju, bet rajona Padomes finansējums ir 3000 latu gadā.
Kad darbs jau bija iekustējies, sāka izkristalizēties praktiskie aspekti – kāds mums no biedrības labums, vai ieguldījums būs adekvāts tam, ko saņemam pretī. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc no partnerības izstājās Ozolnieku novads, min A.Krastiņa.
“Tagad biedrības “mehānisms iedarbināts” – iedzīvotāju pārstāvji, galvenokārt lauku pašvaldību konsultanti, informēti un aktivizēti, tiek reģistrētas vietējās iniciatīvas grupas, atliek izstrādāt projektu pieteikumus un tikpat aktīvi rīkoties tālāk,” tā rajona Padomes pārstāve.
Partnerība uzņem apgriezienus
Līdz ar dibināšanu “Lielupes” dalībnieki parūpējušies par atziņu bagāžu, izglītojušies semināros, konferencēs un pieredzes apmaiņas braucienos. Viņus uzrunājuši ZAA speciālisti, partnerības pārstāvji guvuši pieredzi, ciemojoties citās līdzīgās organizācijās Latvijā, kā arī viesojušies Briselē, Lietuvā, Itālijā, Zviedrijā, Čehijā un Nīderlandē. Rezultāts atspoguļojas līdz šim paveiktajā – realizēti divi mazo projektu konkursi vietējām iniciatīvas grupām “Kultūras dzīves attīstība Jelgavas rajonā” un “Atpūtas vietu izveidošana Jelgavas rajonā”, kuru īstenošanai šīs grupas varēja saņemt apmēram 300 latu no “Lielupes” budžeta līdzekļiem, īstenots Pasaules Bankas un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Lauku NVO atbalsta programmas finansētais projekts “Lauku iedzīvotāju iniciatīvas sekmēšana pilsoniskās sabiedrības veidošanā Jelgavas rajonā” jeb iedzīvotāju forumi, taču par nozīmīgāko tiek atzīti pasākumi, lai piesaistītu LEADER+ finansējumu. Tam nepieciešama stratēģijas izstrāde. JLP “Lielupe” ir Latvijas Lauku foruma biedrs. Partnerība iesaistījusi Vilces pamatskolu un Kalnciema vidusskolu projekta “Skola – lauku attīstības sirds” īstenošanā un pilnvarojusi savu pārstāvi darbībai Lielupes baseina konsultatīvajā padomē. Tuvākie plāni vēsta, ka līdztekus stratēģijas ieviešanai jāiesniedz projekts Kopienu iniciatīvas fondā. Lai uzlabotu partnerības aprīkojumu un nodrošinātu darbu, nepieciešams organizēt divus mazo projektu konkursus, jāizstrādā un jāievieš projekti ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī jāpiedalās vietējos projektu konkursos, jāpiesaista sponsori mazajiem konkursiem.
Būs stratēģija, bet īstenotāji?
Lai laukos varētu celt dzīves kvalitāti, realizēt uzņēmēju, NVO un pašvaldību kopīgi veidotos projektus un tam piesaistītu ES finansējumu, 2005. gada aprīlī partnerības valde izveidoja piecu cilvēku darba grupu, lai izstrādātu stratēģiju.
Tā vēsta, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja pašiem noteikt lauku attīstības virzienu, iesaistoties to teritorijas vajadzību noteikšanā un lēmumu pieņemšanā. Stratēģijas ieviešana dos iespēju veidot vai uzlabot lauku iedzīvotājam nepieciešamos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, plānots vairot jauniešu iespējas centru, atpūtas un sporta vietu, kā arī citu projektu ieviešanā, sākt jaunas ekonomiskās aktivitātes, rūpēties par lauku teritorijai kultūras un dabas vides, tradīciju saglabāšanu.
Pašlaik “Lielupes” stratēģija iesniegta vērtēšanai Zemkopības ministrijā, gada beigās gaidāmi rezultāti. Ja to ieviesīs, pašvaldību vietējās iniciatīvas grupas varēs iesniegt “Lielupei” savus projektus, tā izvērtēs, kā tie atbilst stratēģijai, un nodos izskatīšanai LAD.
JLP “Lielupe” valdes priekšsēdētāja Līga Švānberga teic – lai arī iespējamais finansējums nav milzīgs, tas tomēr būs vērsts uz infrastruktūras attīstīšanu laukos, nevis “apēdams” semināru organizēšanā un kafijas pauzēs.
Ozolnieku novadam savi plāni
Kaut arī JLP “Lielupe” piedalās nevalstiskā organizācija “Lauku sievietes pret vardarbību” un uzņēmums “Līcīši”, kas darbojas Ozolniekos, šī pašvaldība nolēma no partnerības izstāties. Tā vietā dibināta Ozolnieku attīstības biedrība. Valdes priekšsēdētājs Kaspars Rozītis stāsta, ka lēmums izstāties radies, izvērtējot finansiālos aspektus. Ozolnieku novads apvieno daudz iedzīvotāju, tāpēc biedru nauda, ko iemaksāt “Lielupei”, bijusi ap 8000 latu, bet ieguvums – ap 300 latu no realizētajiem mazajiem projektiem. Taču Ozolnieku novads, iesniedzot stratēģiju, devis apstiprinājumu partnerības darbībai savā teritorijā.
Forumi – mēģinājums veicināt iniciatīvu
Izstrādājot stratēģiju, Jelgavas rajona pagastos tika organizēti iedzīvotāju forumi, kas viņiem deva iespēju paskatīties uz teritorijas attīstības problēmām un izvirzīt risinājumus. 2006. gadā sākts projekts “Lauku iedzīvotāju iniciatīvas sekmēšana pilsoniskās sabiedrības veidošanā Jelgavas rajonā”. Tas beidzās šā gada 31. oktobrī.
Projekta vadītāja un JLP “Lielupe” valdes pārstāve Liene Feldmane stāsta, ka domu par iedzīvotāju forumu nepieciešamību bija “uzķērusi” iepriekšējā Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele. Viņa aizveda ieinteresētu grupiņu pieredzes gūšanā uz Jaunpili, kur risinājies līdzīgs pasākums. Vēlāk, uzrakstot projektu un iegūstot pieticīgu finansējumu – 1600 latu –, kas citādi paredzēts viena foruma organizēšanai, iedzīvotāju iniciatīvas sekmēšana un organizatoriem “norakstītas brīvdienas” varēja sākties.
Pirmais forums notika Līvbērzē. Lai rastos priekšstats, tika pieaicināta Baltijas – Amerikas partnerattiecību fonda filantropijas eksperte Inese Danga, kas divos semināros apmācīja darba grupu un pirmo forumu arī vadīja. Līvbērzē tika lūgts forumam pieteikties pa tālruni, jo gatavoja ziedojuma pusdienas tā dalībniekiem. Piezvanīja trīs cilvēki, kas sākotnēji lika domāt – pasākums izgāzies. Taču vēlāk sanākuši ap 60 un dzimušas daudzas auglīgas idejas.
Rajonā forumos piedalījās ap 400 iedzīvotāju. Pasākums atklāja, ka visus pagastus nomāc līdzīgas problēmas, bet doma, ka arī iedzīvotāji var ko darīt lietas labā, bija jauna un vēl neizprasta. Taču tie, kas pasākumā piedalījās, ar izbrīnu secina, cik gan daudz iespējams paveikt sava pagasta labā, ja tikai ir ideja un vēlēšanās. Tas vairojis arī piederības izjūtu.
Kā notika forums
Pirms foruma visos pagastos tika izplatītas vienādas anketas, kurās bija lūgts akcentēt aktuālākās problēmas kultūras dzīvē, brīvā laika un atpūtas iespējās, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, mājokļu apsaimniekošanā, vides sakoptībā, kārtības un drošības uzturēšanā, infrastruktūras nodrošināšanā un ekonomikā. Bija pagasti, kur atgriezās gandrīz visas izplatītās anketas, citos tikai dažas, bet problēmas visur līdzīgas – jauniešiem trūkst brīvā laika pavadīšanas iespēju, nav bērnudārzu, nesakopta vide.
Tie, kas uz forumu ieradās, tika sadalīti darba grupās, lai kopīgi domātu, ko var darīt, lai uzlabotu situāciju. Pagastu priekšsēdētāji piedalījās kā konsultanti, taču pasākuma ideja ir arī veicināt dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldības institūcijām. “Ja uz pagastmāju atnāks viens cilvēks, viņš varētu palikt neuzklausīts, bet, ja ierodas pieci, diez vai viņus izdzīs ārā,” spriež L.Feldmane.
Idejas darba grupās tika vērtētas pēc efektivitātes un iespējamības principa, ar labākajām iepazīstināja visus foruma dalībniekus. Vēlāk iedzīvotāji par tām balsoja un veiksmīgākajām gatavoja konkrētus risinājumus.
Pasākumus parasti noslēdza pašdarbības kolektīvu koncerts.
Līvbērznieku ražīgais devums
Līvbērzieniekiem forumā dzima vairākas idejas, kas nu pagasta dzīvē guvušas piepildījumu. To realizē īsts “meiteņu” komandas kodols – Maruta Matvejeva, Indra Vircavniece, Ilona Indrāne, Solvita Ozola, Ilga Kokle, Smaida Vērza, Sanita Rozenberga un citas. Pagasta teritorija kļuvusi bagātāka par septiņām smilšu kastēm, kur bērniem rotaļāties. Iesaistot vietējo māju iedzīvotājus, tās tapa divās dienās.
Ievērību guva arī sadarbībā ar kultūras nama vadītāju Katrīnu Vīksniņu tapušie pagasta svētki. Lai gan viss negāja tik gludi, kā iecerēts, tas devis iespēju analizēt, kā svētkus nākotnē organizēt veiksmīgāk. Līvbērznieki lepojas ar mazo gadatirdziņu, dziedāšanu Līvbērzei, sporta svētkiem, ziedu izstādi, bērnu nodarbībām, noslēguma koncertu, balli un citām labām lietām, kas risinājās svētkos.
Pašreiz pagastā aktīvi darbojas grupa “Vecāki Līvbērzei” jeb tautā saukta “superkomanda”, kas rūpējas par kārtības nodrošināšanu ciemā. Piesaistot policistu, vecāki un skolotāji, bruņojušies ar atstarojošām atšķirības zīmēm un lukturīšiem, apmēram trīs reizes nedēļā dodas pārliecināties, vai pagastā valda kārtība. Konfliktsituāciju neesot bijis, komanda nevienu nesoda, vien brīdina un izskaidro. “Vecāki Līvbērzei” secina, ka līdz ar patruļām, kārtība ir lielāka. Reiz pat šķitis dīvaini, ka reida laikā ielas ir tukšas. Izrādās, bērni uzzinājuši un portālā “draugiem.lv” citiem paziņojuši, ka uzdarbojas “superkomanda”. Nu tā gatavojas akcijai, kurā pārbaudīs, vai iedzīvotājiem ir atstarotāji.
Valgundē
nodarbības mazuļiem
Valgundes forums notika pavasara beigās. Priekšā vasara, tāpēc sarosījās jaunieši, kas bija gatavi piedāvāt savu palīdzību dažādos darbos. Nu tas pieklusis, bet aktīvi rosās cita forumā atbalstīta ideja – bērnu rotaļu grupa.
Valgundes novada mazuļu vecāki, līdzīgi kā citos pagastos, cieš no tā, ka pašvaldībā nav bērnudārza, bet pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes pārpildītas. Vecāki, pirmsskolas un sākumskolas skolotājas Daces Graubiņas mudināti, vērsās pie pašvaldības, un tā mazajiem bērniem tapusi nodarbību grupa, kur jaunākajam ir divi gadiņi. Telpas rastas izglītības, kultūras un sporta centrā “Avoti”, bet nodarbību vadīšanu pašvaldība apmaksā kā interešu izglītību – vecākiem vien jāsarūpē vajadzīgie materiāli. Nodarbībās bērni rotaļājas, dzied, sporto un darbojas praktiski. D.Graubiņa pārliecināta – tas palīdzēs viņiem sagatavoties skolai. Vecāki izteikuši vēlēšanos, lai šādas nodarbības risinātos divreiz nedēļā. Iespējams, tas notiks arī nākotnē.
Kā forumos
klājies citur
“Ziņas” jau rakstīja par sadraudzības talku grupu Platonē, kas apņēmusies sakopt pagasta teritoriju. Vēl forumā atbalstīta ideja dibināt jauniešu organizāciju. Nu biedrība “ide – A” gaida iekļaušanu Uzņēmumu reģistrā. Tajā darbojas 12 jauniešu, bet virzieni noteikti šādi: sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldību, skolām, projektu izstrāde un ieviešana, mācību kursu, atpūtas un brīvā laika organizēšana.
Biedrība “Tautas izglītības un attīstības centrs “Agape”” nodibināta Svētē. Pēc iepazīšanās pasākuma tā guvusi ap 20 jaunu biedru, kas gatavi strādāt Svētes attīstībai. Vēl foruma dalībnieki nolēma izveidot brīvdabas un aktīvās atpūtas vietas, kā arī pedagogu un vecāku grupu reidiem un savstarpējai sadarbībai, lai koordinētu bērnu uzvedību.
Glūdas pagastā atbalstu guva bērnības svētku organizēšana, rotaļu laukumu un Zemgales ciemata kultūras centra izveide, kā arī vecāku reidu ideja.
Vilcē atbalstīta jauniešu centra izveide Ziedkalnē un spēļu, sporta laukuma sakārtošana.
Vircavas jaunieši nolēmuši dibināt centru un palīdzēt veciem ļaudīm, plānots attīstīt pagasta parku tūrisma iespējām.
Lielplatonē atjaunota pagasta avīze, iecerēts četras reizes gadā organizēt līdzīgus pasākumus kā forums, iedzīvotāji nolēmuši sekot līdzi vides sakoptībai privātajā sektorā.
Arī Kalnciema jaunieši izveidoja iniciatīvas grupu, kuras mērķis ir palīdzēt citiem, pavasarī paredzēta lielā talka, bet jau ziemā – ģimenes ziemas sporta spēles.
Zaļeniekos nodibinājusies grupa, kas nodarbojas ar kultūras pasākumu organizēšanu. Māju vecākie vienojušies izglītot pārējos iedzīvotājus, bet jaunieši domā par sava centra izveidi.
***
Jelgavas Lauku partnerība “Lielupe”
– Dibināta 2005. gada sākumā.
– Aptver 16 045 kvadrātkilometrus un 37 177 iedzīvotājus.
– Valdē darbojas Līga Švānberga un Liene Feldmane.
– Padomi vada Lauma Kalvāne. Tā ir lēmējinstitūcija, kurā darbojas 15 cilvēku – pašvaldību, NVO un uzņēmēju pārstāvji.
– Darbības mērķis – celt dzīves kvalitāti laukos.
– Biedrību finansē pašvaldības un Jelgavas rajona Padome.
***
LEADER+
LEADER tulkojumā no franču valodas nozīmē “mērķtiecīgu un koordinētu rīcību lauku ekonomikas attīstībai”. Tās ietvaros lauku kopienām iespējams saņemt ES finansiālu palīdzību, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un rosinātu teritoriju ekonomisko izaugsmi. Tā tiecas veicināt integrētu, augstas kvalitātes un oriģinālu stratēģiju īstenošanu, rodot jaunas izaugsmes iespējas ilgtspējīgai lauku attīstībai, īstenojot pieeju “no apakšas uz augšu”.
Programmas ietvaros vietējās iniciatīvas grupai, kas ir formāla (biedrība, nodibinājums) vai neformāla lauku iedzīvotāju apvienība, kuru vieno kopīga teritorija, ekonomiskas, sociālas un kultūras intereses, varēs izstrādāt projektus, kuru maksimālais atbalsts būs 5000 latu. Tos varēs iesniegt arī uzņēmēji.
Nākamajam plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam Latvija saņems 0,9 miljardus eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Līdz ar Latvijas līdzfinansējumu pieejamo līdzekļu summa palielināsies līdz 1,1 miljardam eiro. 2,5 procenti tiks izlietoti, izmantojot LEADER pieeju.
***
Problēmas laukos (Izraksts no iedzīvotāju anketām forumiem)
– Kultūras pasākumi notiek tikai pagasta centrā.
– Informācijas trūkums, vienpusība, brutāla saziņas valoda, vispārējā kultūras līmeņa pazemināšanās.
– Gandrīz nekas nenotiek.
– Trūkst informācijas par interešu izglītību.
– Nav nekāda atbalsta studējošiem jauniešiem.
– Satrauc “džigitiem” līdzīgi braucēji, sevišķi vakaros.
– Pagasta iedzīvotāji nepazīst un neredz pilnvaroto.
– Problēmas sagādā klaiņojoši suņi.
– Apkārtējā vide vispār netiek kopta.
– Atkritumus izmet ceļu un mežu malās.
– Nevar atrast kvalificētu, nenodzērušos amatnieku.
– Satrauc ūdens kvalitāte.
– Tiek demolētas pamestas mājas.
– Nepļauta zāle, īpaši pie daudzdzīvokļu namiem.
– Nav kur likt nolietotu tehniku.
– Trūkst informācijas par sociālo dienestu.
