Apkopojot Jelgavas Domes Revīzijas komisijas darbu, sniedzu iedzīvotājiem īsu pārskatu par mūsu darbību no 1997. gada jūnija (kad darbu uzsākām) līdz pilnvaru beigām – 2001. gada martam.
Apkopojot Jelgavas Domes Revīzijas komisijas darbu, sniedzu iedzīvotājiem īsu pārskatu par mūsu darbību no 1997. gada jūnija (kad darbu uzsākām) līdz pilnvaru beigām – 2001. gada martam.
Jelgavas Domes Revīzijas komisijā darbojās no Latvijas Zemnieku savienības un «TB»/LNNK – divi pārstāvji, no «Latvijas ceļa», LSDSP, partijas «Latvijai» pa vienam pārstāvim.
Laika gaitā dažādu iemeslu dēļ partiju pārstāvji mainījās. Kaut arī bija sastāva izmaiņas, ideoloģiju dažādība, komisija darbojās profesionāli. Lēmumus tā pieņēma pēc balsu vairākuma principa.
Par nozīmīgākām pārbaudēm un konstatētiem trūkumiem rakstījām laikrakstā «Zemgales Ziņas». Komisijas darbības laikā veikta 51 Jelgavas Domes iestāžu un uzņēmumu revīzijas un pārbaude, notika iedzīvotāju rakstveida un mutisko sūdzību pārbaudes.
Lai gan revīzijas aktos konstatējām lielus pašvaldības mantas un līdzekļu nelietderīgu un pat noziedzīgu izsaimniekošanu, racionāla reakcija no varas struktūrām nesekoja. Pat pēc laikrakstā «Zemgales Ziņas» publicētā seriāla «Desmit gadu privatizācijas ēnā» viss palika bez pārmaiņām.
Tā kā Revīzijas komisijai nav tiesību patstāvīgi izlemt jautājumus par revīzijas akta tālāku virzīšanu tiesībsargājošām iestādēm, atsevišķi nopietnu pārkāpumu materiāli palika bez tālākas virzības, piemēram, revīzijas akts par kopējo privatizāciju (no 5,5 milj. latu vērtiem īpašumiem četru gadu laikā iegūti tikai 743 tūkstoši latu, no kuriem 171 tūkst. latu ir bijuši privatizācijas izdevumi).
Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļai nodevām revīzijas materiālus par izdarībām Jelgavas kinodirekcijā. Turpat nodots 100 tūkst. latu vērtais revīzijas akts par p/u autofirmas «Jelgava» (AK 6) – SIA «Grej» privatizācijas izdarībām. Par minēto izbrīnu radīja inspektors Žuka, kas veica izmeklēšanu un atteica ierosināt krimināllietu, nostāšanās firmas advokāta lomā, skaidrojot, cik maksā «Volvo» autofurgons! Pēc neoficiālas informācijas, Žuka kungs no policijas atlaists un ierosināta krimināllieta. Cik objektīvi viņš izmeklēja šos mūsu iesniegtos materiālus?
Pēc mūsu revīzijas akta «par rīcību ar dzīvokļiem» Siltumtīklu (maksātnespējīgo) administrators Lūsis materiālus rakstīja tiesībsargājošām iestādēm Rīgā, kur, apmetot loku pie dažādām to instancēm, nonācis Jelgavas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļā. Kā būs tālāk, rādīs laiks, pašreiz konstatētā summa ir iespaidīga – 81 tūkst. latu.
Lai arī komisijas darbošanās laiks bija neilgs, var secināt, ka Domes administrācija sāka mūs respektēt un priekšlikumus kaut daļēji ievērot. Arī ierēdņu iespaidīgu privātmāju celtniecība kā Rīgā nenotiek.
Pilsētai ir daudz problēmu, bet saprātīgi to risinājumi ir iespējami. Vislielākā problēma Jelgavas iedzīvotājiem ir un būs Siltumtīklu uzņēmums, kas nosūc iedzīvotāju naudu un padara viņus trūcīgus. Jau 1998. gadā Revīzijas komisija ierosināja izteikt neuzticību STU direktoram Dupužam, tomēr domnieki mūs neatbalstīja, tagad rezultāts – maksātnespēja. Tagad, kad Dome ir lielākais STU kreditors, beidzot ir jāizdara kapitāla dokumentāla revīzija un jānoskaidro, cik likumīgi un lietderīgi ir uzņēmuma izdevumi visā saimnieciskajā darbībā. No minētās revīzijas arī būs redzams, cik pareizi ir pašreiz iedzīvotājiem noteiktie siltuma tarifi. Revīzijas komisija vairākkārt mēģināja šādu visaptverošu revīziju veikt, bet vienmēr kāda cita institūcija it kā to jau veikusi un otrreiz to darīt mums neatļāva. Mūsu viedoklis par Siltumtīklu turpmāko darbību atšķiras no pašreiz valdošā: «Ienāks privātais kapitāls, ieguldīs naudu, būs konkurence, un samazināsies maksa par siltumu.» Jā, privātīpašnieks pilsētniekus sildīs, mētās naudu, peļņu negūs, būs pilnīga leiputrija! Nē, nebūsim naivi, maksāsim raudādami, un atpakaļgaitu ieslēgt nevarēs! Kontrolēt privātīpašnieku par noteikto tarifu?
Vislabākais variants ir pašvaldības akciju sabiedrība. Vienīgā problēma ir atrast godprātīgu un zinošu direktoru un tikpat godprātīgus darbiniekus, kas uzņēmuma mantu vairo, nevis piesavinās un izlaupa. Tāpat nepieļaut nekādu «pilnvarnieku» darbošanos – direktors saimnieks!
Ar Pasaules Bankas darbiniekiem jāveic pārrunas un jāatgādina, ka arī viņi ir daļēji atbildīgi par šo maksātnespēju. «Zemgales Ziņas» vairākkārt publicēja viņu darbinieku slavas rakstus par veiktajām pārbaudēm, STU izdevumos ir summas «reprezentācijas izdevumiem».
Lai iegūtu līdzekļus, pašvaldības jaunievēlētajiem deputātiem nekavējoši jāpārtrauc pašvaldības zemi izdāļāt par sertifikātiem! Pašreiz tikai 10 % no zemes vērtības tiek saņemta latos, 90 % – privatizācijas sertifikātos.
Ļoti sliktā stāvoklī ir Domes nekustamā īpašuma uzskaite, par to liecina pilsētā pamestie dažādu agrāko resoru pusbūvētie nami, kas rada draudus iedzīvotāju, it sevišķi bērnu, veselībai un dzīvībai. Naudas vērtībā jāuzskaita viss pilsētā, pat katrs koks pilsētas parkos. Neiedomājamu pārsteigumu mums sarūpēja Saeima, izdarot grozījumus likumā par pašvaldībām. Daudzo pantu it kā izmaiņas faktiski neko nemaina (valde, pašvaldība utt.) Tā ir tikai «migliņa», lai vestu neziņā Saeimas deputātus. Grozījumu mērķis ir viens – likumīgi likvidēt pašvaldību revīzijas komisijas! Tagad likumā ir ierakstīts «var izveidot», iepriekš – «ievēl».
Pat vismazākajai ticīgo draudzei ar dažu simtu latu gada budžetu ievēl revīzijas komisiju, bet pašvaldībām ar miljoniem latu budžetu (Jelgavā – 10 milj. latu) «var izveidot» .
Pie šādas demokrātijas ir tikai solis līdz visatļautībai un anarhijai!
Ceru, ka Jelgavas Domē ievēlētie deputāti cienīs pilsoņu tiesības, ņems vērā ieteikumus, veidos revīzijas komisiju.
L. Strazdiņš, bijušais Latvijas Zemnieku savienības Revīzijas komisijas loceklis
