No 1931. gada 12. jūnija līdz savai aiziešanas dienai J.Āboliņš rakstīja dienasgrāmatu.
No 1931. gada 12. jūnija līdz savai aiziešanas dienai J.Āboliņš rakstīja dienasgrāmatu. Kopā sanāca 34 klades (ap 70 lappušu katrā). Tajās vairāk aprakstīti darba jautājumi. Vietām dažādu iekārtu skicēm pievienoti aprēķini. Taču fiksēti arī citi sava laika pārdzīvojumi. Piemēram, 1969. gada 12. janvāra gāzes noplūdes katastrofa daudzdzīvokļu mājā Raiņa ielā 9, kur atradās arī profesora dzīvoklis. Dažas dienas pirms aiziešanas mūžībā viņš sāka rakstīt pārskatu par savu dzīvi. Tajā ar sirsnīgu siltumu stāstīja par ģimeni, skolotājiem, dzimtās Vidzemes dabu. Stāstījums pārtrūkst trīsdesmito gadu sākumā. Avīzē publicējam fragmentu no šī nepabeigtā dzīves pārskata:
“Pa visu studiju laiku no mājām noteiktu pabalstu nesaņēmu un netiku lūdzis, jo vienmēr iztiku nopelnīju pats. Vēl viens ienākumu avots bija honorārs par publikācijām avīzēs un žurnālos. Šie ienākumi nebija lieli, bet gadā sanāca apmēram 40 latu, kas studentam bija liela nauda. Par lietišķām informācijām “Latvijas Lauksaimniekā” man piešķīra Zeltiņa fonda balvu (laikam 100 latu). Par to sirsnīgs paldies fonda radītājam, kura saimniecības celtnes šodien atrodas “Krimuldas” pētniecības saimniecībā. Šī prēmija deva iespēju apprecēties un samaksāt izdevumus par līgavas pušķi (rozēm), dāvanu viņai un zelta gredzenu iegādi. Tā kā laulības notika baznīcā, tad manu draudzes parādu maksāja tēvs, jo citādi baznīcā nelaulāja, bet to vēlējās abas ģimenes. Šis bija pēdējais atbalsts no vecāku puses. Kopš 1931. gada sāku sniegt regulāru palīdzību tēvam, gan maksādams par acu ārstēšanu, gan viņa parādiem bankai. Kā subasistents (Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Lauksaimniecības mašīnu katedrā – red.) saņēmu 144 latus mēnesī. Labs, moderns vilnas uzvalks 1929. – 1930. gadā maksāja 70 latu, atsevišķa mēbelēta istaba 20 latu, ēšana studentu virtuvē trīs reizes dienā 25 latus mēnesī. Alga 144 lati bija pietiekama diviem cilvēkiem – ar iespēju aiziet reizi mēnesī uz teātri vai operu, kino vai koncertu, nopirkt vai abonēt vienu avīzi un iegādāties kādu vietējo un kādu ārzemju žurnālu. Labas grāmatas cena bija no viena līdz diviem latiem.
