Tādas domas nāk prātā, lasot par Austrumu robežas izbūvi. Ja atceraties, premjerministra Einara Repšes laikā tās izbūve sakarā ar atklātajām nelikumībām tika apstādināta.
Tādas domas nāk prātā, lasot par Austrumu robežas izbūvi. Ja atceraties, premjerministra Einara Repšes laikā tās izbūve sakarā ar atklātajām nelikumībām tika apstādināta. Patiesībā, ja šo projektu izvērtētāji nav bijuši “tūdaliņ, tagadiņ” iestudētāji vai suņu psiholoģijas speciālisti, tiem nekavējoties jālauž līgumi, kur daudziem sīkiem darbiem bija paredzētas milzu summas vai arī desmitiem reižu paaugstinātas zemes darbu izmaksas. (Tas bija parastais paņēmiens naudas “izrakstīšanai” darba algas palielināšanai padomju laikos, jo zemi var bērt, pārbērt, un nav viegli noteikt, cik reižu.) Kaut savā laikā esmu piederējis pie vadītājiem, kas prata par jebkuru darbu pamatot jebkuru algu, protams, saprātīgās robežās. Izlasījis par šiem “pierakstījumiem”, nokritu pat sēdus.
E.Repšes vadītais Ministru kabinets izdarīja to, kas jāizdara. Cik atceros, bija arī citi “organizatoriski” pasākumi. Bet, ja ar šiem uzņēmējiem vai viņu kolēģiem E.Repšes pēcnācēji slēdza līgumus no jauna, nezinot, cik darbi var maksāt, tikai muļķis nepieliks klāt vismaz 30 – 50 procentu. Kur auni, tur cirpēji, bet varbūt vilnu dala arī savstarpēji? Esmu gatavs apēst savu ziemas cepuri, ja nepaaugstinātās izmaksas domātas strādājošo aplaimošanai, nevis spīdošo ideju autoru un akceptētāju atalgošanai.
Ceru, ka prokuratūra papētīs, cik pamatoti jaunie līgumi un kurš normālu tāmi un izcenojumu redzējis cilvēks apskatīs jaunās.
