Ar nosacījumu, ka tirgotājs nodrošina videi kaitīgu preču savākšanu, mūsu pilsētā un rajonā no dabas resursu nodokļa maksas atbrīvoti seši uzņēmumi.
Ar nosacījumu, ka tirgotājs nodrošina videi kaitīgu preču savākšanu, mūsu pilsētā un rajonā no dabas resursu nodokļa maksas atbrīvoti seši uzņēmumi. Diviem noteikts pieņemt arī nolietotu elektroniku. Taču firmās apgalvo, ka turp mantu var nogādāt tikai tad, ja pērk jaunu.
Citas elektrolietas var vest uz akciju sabiedrības “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Zaļā josta”, SIA “Latvijas Elektrotehnikas apsaimniekošana” un SIA “Latvijas Zaļais elektrons” bāzēm, no kurām tikai divas atrodas pilsētā.
Kā skaidro Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ilze Doniņa, šīs firmas vienojušās ar atkritumu apsaimniekotājiem, ka tie pārstrādās vai realizēs nolietotās mantas. Pēc viņas teiktā, dabas resursu nodokļa atbrīvojuma apmērs ir komercnoslēpums.
Kancelejas preču tirgotāja SIA “Arga” no dabas resursu nodokļa atbrīvota, jo tai par vecu elektropreču apsaimniekošanu ir sadarbības līgums ar “Latvijas Zaļo punktu”. Tiesa, grāmatnīcā Pasta ielā pieņem tikai nolietotus papīra smalcinātājus, turklāt ar nosacījumu, ja iegādājas jaunu, atklāj SIA “Arga” galvenā grāmatvede Lolita Veita, piebilstot, ka šādu prasību paredz Dabas resursu nodokļa likums.
Nodoklis jāmaksā jau brīdī, kad tirgotājs preci iepērk vairumā. “Arga” smalcinātājus valstī ievedusi vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā, tāpēc pagaidām klienti īpašu sadārdzinājumu neizjūt.
“Latvijas Zaļais punkts” sadarbojas arī ar SIA “Centra Jaunzemji” Glūdas pagasta Nākotnē, SIA “Dzeltars” Atmodas ielā un SIA “Freibi riepas” Rīgas ielā Jelgavā. “Šajos uzņēmumos nolietotās preces vai nu pieņem, vai (par elektroprecēm) norāda, ka tās var gādāt uz mūsu sadarbības partnera “Kuusakoski” bāzi Ozolnieku novada Cenu pagastā,” saka “Latvijas Zaļā punkta” projektu vadītāja Jana Duhovska. “Kuusakoski” filiāles vadītāja vietnieks Jevgeņijs Fomčenkovs “Ziņām” apliecināja, ka bez maksas pieņem gan elektroniskās iekārtas, gan videi kaitīgas preces – smēreļļas, akumulatorus, baterijas un riepas. Savukārt par vecām gāzes plītīm un veļasmašīnām varot pat saņemt atlīdzību – 80 latu tonnā. “Kuusakoski” darbu Akmeņu ielā Cenās sākusi pirms mēneša, pieņemts jau divarpus tonnu nolietotu elektropreču.
Videi kaitīgas lietas un elektroniku pieņem arī Ozolnieku SIA “Renzo” sadarbības partneris SIA “Latvijas Elektrotehnikas apsaimniekošana”, taču firmas menedžeres Ilonas Mediņas norādītajā punktā SIA “Zemgales metāls” Dzelzceļnieku ielā teica, ka turp varot vest tikai tīru metālu. Otrs uzņēmums – SIA “MVV SCRAP” – Aviācijas ielā pieņemot jebkuras elektropreces.
Vecu elektrotehniku pieņem arī SIA “Latvijas Zaļais elektrons” Rīgas ielā 11a un Rīgas ielā 32.
Videi kaitīgu preču pieņemšanas punktus iedzīvotāji var noskaidrot gan tikai uzziņu dienestos.
Ik gadu Latvijā importē ap 25 000 tonnu elektrisko un elektronisko preču. Visas šīs iekārtas ar laiku nolietojas un neizbēgami kļūst par atkritumiem. ES gadā uz vienu iedzīvotāju rodas aptuveni 14 kilogrami elektropreču atkritumu, bet gada laikā tiek radīti apmēram pieci miljoni tonnu nolietoto elektropreču.
Tā ir visātrāk augošā atkritumu plūsma, un gandrīz 90 procentu elektropreču tiek apglabātas, sadedzinātas vai pārstrādātas bez jebkādas iepriekšējas apstrādes. Daudzas satur kaitīgas vielas, kas, nonākot saskarē ar apkārtējo vidi, var radīt neatgriezenisku kaitējumu gan cilvēkam, gan videi.
