Valsts ieņēmumu dienests nodokļu kontroli veic, vairāk pievēršoties analītiskajam darbam – vispirms analizē tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem un atbilstoši tai organizē pārbaudes.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu kontroli veic, vairāk pievēršoties analītiskajam darbam – vispirms analizē tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem un atbilstoši tai organizē pārbaudes. Rezultāti liecinot, ka tas ir efektīvāk, nekā strādāt pa “tukšo”. Dienesta nolūks ir mainīt par sevi iesīkstējušo priekšstatu kā par represīvu iestādi un aizvien vairāk orientēties uz nodokļu maksātājiem nepieciešamā servisa sniegšanu.
Tā VID Zemgales reģionālās iestādes un uzņēmēju konsultatīvās padomes šā gada pēdējā sēdē atzina reģionālās iestādes direktora v.i. Juris Timšans. Viena no tēmām, par ko tajā runāja, bija nodokļu maksājumu pārbaudes – kontroles pasākumu rezultāti un biežāk konstatētie pārkāpumi.
Nodokļu kontroles veidi
VID reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes priekšniece Iveta Buškevica atzīst, ka sarežģītākais un laikietilpīgākais nodokļu kontroles veids ir audits. Tā laikā pārbauda viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Reģionālajā iestādē ir 26 audita darbinieki. Apkopotie dati liecina, ka katra šīs jomas speciālista pārziņā ir 608 nodokļu maksātāji. Viens darbinieks gadā pilnvērtīgi var veikt astoņus auditus.
Biežākais kontroles veids ir tematiskās pārbaudes, kurās VID pārliecinās par normatīvo aktu ievērošanu, pārbauda atsevišķus grāmatvedības dokumentus, salīdzina ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju u.c. Šajā jomā reģionālajā iestādē strādā 56 darbinieki. Katra pārziņā ir 282 juridiskās personas. Viens darbinieks gadā tematiskās pārbaudes spēj veikt pie 80 nodokļu maksātājiem.
Atsevišķos gadījumos uzņēmums tiek novērots – tā juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas darbības. Pie kontroles veidiem pieder arī apsekošana, iesniegto deklarāciju datu ticamības pārbaude, ko veic VID nodaļās uz vietas. Nodokļu uzraudzītāji pievēršas arī situācijas analīzei. Pašlaik Zemgalē šajā jomā iesaistīti 12 darbinieku. Uz katru sanāk vidēji 1316 nodokļu maksātāju.
VID pārbauda arī fiziskās personas. Tas notiek gadījumos, kad iegūti pierādījumi, ka konkrētais cilvēks veic saimniecisko darbību, bet nav to reģistrējis. Kontroles laikā tiek aprēķināts pievienotās vērtības (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja izdevumu apmērs pārsniedz deklarētos ienākumus, tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Pārbaudīta nepilna trešā daļa
Šā gada desmit mēnešos VID reģionālās iestādes apkalpes teritorijā veiktas 4238 tematiskās pārbaudes, aptverot 27 procentus nodokļu maksātāju kopskaita (15 797). 65 procentos gadījumu 2749 juridiskām personām par pārkāpumiem, kas nav bijuši būtiski, izteikti mutiski aizrādījumi. 53 procentos pārbaužu jeb 2242 nodokļu maksātājiem konstatēti pārkāpumi. No tiem 1329 juridiskām personām jeb 32 procentiem no visiem pārbaudītajiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.
Visvairāk pārkāpumu (69 procenti) konstatēts darījumos ar skaidro naudu, liels ir grāmatvedības pārkāpumu īpatsvars (40 procentos gadījumu). Visbiežāk tie saistīti ar laikus neiereģistrētiem un neuzskaitītiem pirmdokumentiem, kases grāmatu trūkumu, gada inventarizācijas neveikšanu u.tml. Daudz pārkāpumu bijis mazumtirdzniecībā – tie konstatēti 45 procentos pārbaudīto uzņēmumu. Lielākoties VID darbinieki, pārbaudot kases atlikumu, konstatējuši naudas uzskaites neatbilstību.
Preču pavadzīmju – rēķinu problēmas konstatētas 497 uzņēmumos jeb 30 procentos no pārbaudītajiem. Tās saistītas ar to, ka dokumenti nav reģistrēti, tajos nav norādītas atbildīgās personas. Šā gada desmit mēnešos tematisko pārbaužu grupā veikta 1771 darba devēja pārbaude. Pārkāpumi konstatēti 13 procentiem jeb 229 nodokļu maksātājiem. Tie galvenokārt saistīti ar “aplokšņu” algām un nenoformētām darba attiecībām – strādāšanu bez līguma. I.Buškevica atzīst, ka šīs pārbaudes ir sarežģītas, jo nepietiek ar pārkāpuma konstatāciju, tas jāpierāda. Parasti tajās pieaicina Valsts darba inspekcijas pārstāvjus.
Pārbaudīti arī 155 ar kokmateriālu realizāciju saistīti nodokļu maksātāji un 23 metāllūžņu pieņēmēji. Pārkāpumi konstatēti attiecīgi 45 un piecos gadījumos.
Vispirms analizē, tad pārbauda
Pārskats par veiktajiem auditiem un to rezultātā papildu aprēķinātajām summām liecina, ka pārbaužu īpatsvars pēdējos četros gados palielinājies, bet uzrēķinu summas – samazinājušās. Piemēram, 2002. gadā reģionālā iestāde veikusi 139 nodokļu maksātāju auditus un papildus budžetā aprēķinājusi vairāk nekā 30,9 miljonus latu. Šā gada desmit mēnešos notikuši 167 auditi, bet papildus aprēķināti 7,757 miljoni latu.
I.Buškevica atzīst – ka nodokļu kontrolei iestādē trūkst speciālistu resursu. Tomēr būtiski arī tas, ka uzņēmumos salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadiem uzskaites sistēmas ir labāk sakārtotas un kļūdu, kādas pieļāva tolaik, vairs nav. Savukārt VID reģionālās iestādes direktora v.i. J.Timšans uzsver, ka šajā laikā tiešām mainās arī VID darba metodes. Iestāde vairāk sāk pievērsties analītiskajam, nevis kontrolējošajam darbam. “Pētām, analizējam, lai pārbaudes nebūtu pa “tukšo”. Prakse liecina, ka tas ir daudz efektīvāk.” Protams, “nepaklausīgajiem” paliks sodīšanas instrumenti.
Par soda naudām J.Timšans norāda, ka šinī jomā gaidāmas izmaiņas likumdošanā. VID darbiniekiem tās darbu neatvieglos, bet ļaus vairāk iedziļināties katra nodokļu maksātāja gadījumā individuāli.
***
Fizisko personu auditos biežāk konstatētās kļūdas
– Nesavlaicīga reģistrēšanās VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, sasniedzot 10 000 latu realizācijas ieņēmumus, netiek aprēķināts 18 procentu PVN;
– izdevumu pārsniegums pār deklarētajiem ieņēmumiem un neaprēķināts nodoklis;
– nav iesniegta iedzīvotāju gada ienākuma deklarācija un aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
– gada deklarācijās nav uzrādīti visi gūtie ieņēmumi.
Nodokļu kontroles mērķis atbilstoši stratēģijai
– Nodrošināt, lai visi nodokļu maksātāji tos iemaksātu budžetā noteiktajā apmērā un termiņā;
– samazināt iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, tādējādi novēršot zaudējumus budžetā;
– nodrošināt godīgo nodokļu maksātāju aizsardzību.
***
Juridisko personu auditos visbiežāk konstatētās kļūdas
Ar pievienotās vērtības nodokli:
– darījumi ar “darījumu partneri”, kura amatpersonas noliedz saistību ar uzņēmumu vai “darījumu partneris” neapstiprina preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;
– matemātiskas novirzes grāmatvedības dokumentos uzrādītās ieņēmumu summas ir lielākas nekā VID iesniegtajos pārskatos, grāmatvedības uzskaites dati netiek salīdzināti ar atskaišu datiem;
– netiek ievērots taksācijas periods, darījumu vērtība nav norādīta periodā, kad izrakstīts rēķins vai saņemta atlīdzība, bet vēlāk;
– veikti darījumi ar firmām, kas darījuma brīdī izslēgtas no PVN apliekamo personu reģistra;
– izdevumu summas, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, vai nodokļu rēķini nav noformēti atbilstoši likumdošanas aktu prasībām;
– nav saprotams, kādas preces pirktas un kādi pakalpojumi saņemti, lai varētu sasaistīt ar uzņēmuma saimniecisko darbību;
– PVN deklarācijās netiek uzrādīti darījumi ar ES, par ko aprēķina soda naudu;
– nesavlaicīga reģistrēšanās vai nereģistrēšanās VID ar PVN apliekamo personu reģistrā;
– nepamatota PVN 0 procentu likmes aprēķināšana;
– nav veikta atsevišķa apliekamo un neapliekamo darījumu uzskaite un nav rēķināts neatskaitāmais priekšnodoklis;
– ieraksti grāmatvedības reģistros bez attaisnojuma dokumenta.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli:
– izmaksas fiziskām personām, kas nav reģistrējušas saimniecisko darbību un nodoklis izmaksas vietā nav ieturēts;
– nepareizi piemēroti atvieglojumi par apgādājamiem;
– matemātiskas novirzes.
Ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām:
– pašnodarbinātām personām pārsniegtas minimālās sociālās iemaksas, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav aprēķinātas;
– algas sarakstos fiziska persona nav uzrādīta kā darba ņēmējs, bet auditā konstatēts, ka cilvēks ir nodarbināts uzņēmumā;
– nav darba laika uzskaites tabeles, kas apliecinātu, ka darba ņēmējs nodarbināts nepilnu dienu.
Ar skaidras naudas darījumiem:
– nav deklarēti darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 1000 vai 3000 latu;
– veikti darījumi skaidrā naudā virs 3000 latiem, bet nav aprēķināta 10 procentu soda nauda;
– deklarēti tikai darījumi, kas veikti ar juridisko personu Latvijā, nav norādīti darījumi, kas veikti ar ārvalstu juridisko personu.
