Pēc Krievijas Tālo Ziemeļu pilsētas Magadanas pašvaldības ielūguma Jelgavas pašvaldības un uzņēmēju delegācija, ko vadīja Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, no 15. līdz 21. augustam viesojās Magadanā.
Pēc Krievijas Tālo Ziemeļu pilsētas Magadanas pašvaldības ielūguma Jelgavas pašvaldības un uzņēmēju delegācija, ko vadīja Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kā arī Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Andris Teikmanis un vēstniecības sekretāre Maira Ķezbere no 15. līdz 21. augustam viesojās Magadanā. Starp Jelgavu un Magadanu tika noslēgts sadarbības līgums.
Līguma mērķis ir sekmēt pastāvīgu draudzīgu attiecību veidošanu starp pilsētu iedzīvotājiem, uzņēmējiem, atbalstīt mūsu tautiešu biedrību Magadanā “Baltija – Kolima”.
A.Rāviņš, pamatojot jelgavnieku un magadaniešu iedibinātās draudzības saites, teic, ka ikvienai Latvijas pilsētai vajadzētu uzņemties šefību pār tām Krievijas vietām, kur dzīvo un aktīvi darbojas mūsu tautieši. Latviešiem Magadana ir īpaša pilsēta. Tur pēc Otrā pasaules kara komunistiskā režīma represijās tika izsūtīti un arī gāja bojā daudzi mūsu novadnieki. Bet trīsdesmitajos gados latvieša Eduarda Bērziņa vadībā neapdzīvotā vietā Ohotskas jūras krastā ar politiskās represijās izsūtīto Krievijas iedzīvotāju spēkiem sākās Magadanas būvniecība. No Cēsīm nākušais E.Bērziņš izcēlies ar humānismu. Jaunībā beidzis mākslas skolu Vācijā, Freiburgā. Bet 1938. gadā, līdzīgi kā daudzi citi Padomju Krievijā augsti situēti tautieši, krita par upuri nežēlīgajam staļiniskajam režīmam. Magadanas centrā pie pilsētas pašvaldības ēkas viņam uzlikts piemineklis.
Patlaban Magadanā dzīvojošie latvieši un baltieši galvenokārt ir politiski represēto pēcnācēji vai arī speciālisti, kas padomju laikā tur iekārtojās darbā un iedzīvojās uz palikšanu. Latvijas delegācija nolika ziedus pie represijās cietušo pieminekļiem, apmeklēja Magadanas muzejus, zelta rūdas pārstrādes uzņēmumu, kā arī zivju pārstrādes uzņēmumu “Daļribflotprodukt”.
Sadarbības iespējas tika apspriestas ar Magadanas gubernatoru Nikolaju Dudovu, pilsētas mēru Vladimiru Pečoniju, biedrības “Kolima – Baltija” priekšsēdētāju agrāko jēkabpilieti Andreju Ozolu, kā arī vietējiem uzņēmējiem. A.Rāviņš spriež, ka diezgan reāla būtu sadarbība izglītībā un kultūrā, pārtikas rūpniecībā, kā arī tūrismā. Piemēram, uzņēmējs Vitālijs Upenieks ieinteresējies par iespējām Magadanā uzlikt Jelgavas uzņēmumā “Signum” ražotās ceļa zīmes un norādes.
Latvijas delegācijas vizīte atspoguļota Magadanas laikrakstu pirmajās lappusēs, kā arī televīzijā. Septembra sākumā “Baltija – Kolima” priekšsēdētājs A.Ozols ieradīsies Latvijā uz Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta organizēto Tautiešu mēnesi un viesosies arī Jelgavā.
