Rūpējas, lai vērtīgie un lielie koki stiprākā vējā vai lietusgāzē līdz ar grunti neiegāztos grāvī.
Grāvjiem pirms pāris gadiem rekonstruētās Rīgas ielas malās nogāzes veidotas dziļas un stāvas, savukārt zemes strēle starp ietvi un grāvja malu – salīdzinoši šaura. Beidzot ielas atjaunošanu, tur iestādīti pārdesmit augumā lielu sarkano ozolu, līdz ar to sakuplošanu palielinājies risks, ka sakņu kamols stāvajā nogāzē neturēsies stabili. Lai kliedētu bažas, ka ozoli varētu izgāzties, pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» organizētajā iepirkuma procedūrā uzvarējusī firma «Aleja D» apņēmusies koku arvien augošo sakņu sistēmu nostiprināt. Kā «Ziņām» stāsta «Aleja D» vecākais projektu vadītājs Gvido Leiburgs, firmas darbinieku uzdevums ir apmēram 25 ozoliem grāvja pusē izveidot atbalsta sienas no apaļkokiem, ko vertikāli ierok. «Mērķis – lai ilgāk noturētu augsni slīpo nogāžu dēļ, jo koki aug uz kantes,» teic G.Leiburgs. Tā kā ozolu galvenās saknes lielākoties stiepjas dziļumā, nevis uz sāniem, tām nekādi bojājumi rakšanas darbu dēļ neradīsies. Turklāt sakņu kamoli vēl nav ļoti izpletušies. Domājams, ka sarkanie ozoli, kuru katrs stāds maksājis vairāk nekā simts latu, tur augs daudz gadu un to vainags var izplesties pat 25 metru augstumā. Tā kā koki netiks formēti, jo īpaši svarīgi, lai saknes lielo ozolu varētu stabili noturēt augsnē. Zem mulčētās substrāta kārtas pie ozoliem ieraktas arī caurulītes, kas paredzētas drenāžai, bet labi izmantojamas arī apūdeņošanai, jo caur tās sieniņām mitrums nonāk augsnē. Laistīšanas reizē ap pusotru metru garajā caurulē ielej ūdeni, lai tas veldzētu koku saknes. Jāpiebilst, ka pērnvasar daļu sarkano ozolu nācās vest uz stādu audzētavu atveseļot, jo to ieaugšanās jaunajā vietā bija apgrūtināta, tādēļ koki kalta un gandrīz aizgāja postā.
