Vecākā koka būve. Berlīne. Vācu arheologi netālu no Leipcigas atklājuši divas 7000 gadu vecas akas.
Vecākā koka būve
Berlīne. Vācu arheologi netālu no Leipcigas atklājuši divas 7000 gadu vecas akas. Tās izmantojuši tuvējās apmetnes iemītnieki, kas nodarbojušies ar lopkopību un zemkopību. Abas akas bijušas aptuveni četrus metrus dziļas. Vienas grodi bijuši no kļavas koka, bet otras – no ozola. Veicot koksnes vecuma analīzi, zinātnieki atklājuši laiku, kad koki nocirsti. Tas noticis 5200. gadā pirms mūsu ēras. Šīs koka akas ir vecākās koka būves pasaulē.
Aļģēm vajadzīgs kadmijs
Vašingtona. Parasti smagais metāls kadmijs dzīvām būtnēm ir indīgs. Tomēr dažas jūras aļģu sugas izmanto šo elementu, lai uzņemtu oglekļa dioksīdu. Kā atklājuši amerikāņu zinātnieki, kadmijs ir kāda aļģu enzīma sastāvdaļa. Tas arī ļauj pētniekiem izskaidrot kadmija sadalījumu okeānos, ko līdz šim viņi nespēja, jo tas līdzinājās barības vielu dalījumam.
Aizdomīgais krāters
Kanbera. Austrāliešu ģeologi atraduši 120 kilometru lielu daļēji aizbirušu krāteri Austrālijas rietumu piekrastē. Pēc zinātnieku aplēsēm, milzu bedres vecums varētu būt 200 līdz 400 miljoni gadu. Līdzās savam meksikāņu līdziniekam, kas ir 180 kilometru dziļš, Austrālijas krāteris ir otrais lielākais meteorītu eksplozijas radītais veidojums. Zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka tieši šie divi meteorīti, kas radījuši krāterus, «atbildīgi» par dinozauru izmiršanu.
