Jau vairāk nekā mēnesi Jelgavas slimnīcas operāciju blokā notiek vērienīgi remontdarbi. Oktobrī tiks atvērtas pilnīgi pārbūvētas un moderni aprīkotas četras operāciju zāles. Pārvērtības bloks nav piedzīvojis vairāk nekā 30 gadu.
Jau vairāk nekā mēnesi Jelgavas slimnīcas operāciju blokā notiek vērienīgi remontdarbi. Oktobrī tiks atvērtas pilnīgi pārbūvētas un moderni aprīkotas četras operāciju zāles. Pārvērtības bloks nav piedzīvojis vairāk nekā 30 gadu.
Jelgavas slimnīca ir neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu ārstniecības iestāde. Tās uzdevums nav nodarboties ar modernām lietām, bet gan nodrošināt pacientiem maksimāli kvalitatīvu un steidzamu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Slimnīcu gaida būtiskas izmaiņas, par to “Ziņas” lūdza pastāstīt iestādes rīkotājdirektoram Andrim Ķipuram.
Remonts nav bijis 30 gadu
Spraigākie darbi šovasar slimnīcā būs operāciju blokā.
“Operāciju zāle ir kā slimnīcas sirds. Tā ir svarīgākā un dārgākā nodaļa iestādē. Nopietnu remontu nav piedzīvojusi kopš slimnīcas uzcelšanas 1970. gadā, jo tā ir dārga un tehnoloģiski daudzveidīga nodaļa. Lai sāktu darbus, bija jāpasūta sarežģīts tehniskais projekts, jo tajā jābūt nodrošinātām ne tikai jau ierastajām komunikācijām – apkurei, ūdensvadam, kanalizācijai –, bet arī atbilstošai ventilācijai, gāzu – skābekļa, saspiestā gaisa, gāzu, kas tiek izvadītas no slimnieka pēc narkozes un citām – savākšanai,” stāsta A.Ķipurs.
Līdz ar būvdarbu sākumu noslēgusies arī konkursa procedūra, kas saistīta ar aprīkojuma iegādi.
Četras zāles un “atmodinātava”
Operāciju blokā nojauktas starpsienas. Līdz šim tur bija trīs operāciju zāles, bet pēc jaunā projekta plānotas četras. Viena paredzēta tikai endoskopiskām operācijām. “Šī metode – pacients tiek operēts videoendoskopa kontrolē – slimnīcā ieviesta salīdzinoši nesen. Operācijas notiek tumsā, un tām ir cita specifika, tādēļ šai pozīcijai būs atsevišķa zāle,” stāsta A.Ķipurs. Tiks iegādāti jauni operāciju galdi, lampas, instrumenti un cits inventārs.
Nodaļā plānots izveidot arī atsevišķu “atmodinātavu”. Līdz šim pacienti pēc narkozes pamodās uz operāciju galda un tad tika pārvesti uz nodaļu. “Atmodinātavā” būs iespēja pacienta pēcoperācijas stāvokli novērot ilgāk. A.Ķipurs norāda, ka arī šī telpa būs aprīkota ar skābekļa, saspiestā gaisa aparatūru un citām iespējām slimnieku uzraudzīt.
Pie operāciju bloka būs arī sterilizācijas telpa ar jaunām un modernām iekārtām, kas jau pasūtītas.
Pagaidām operē Reanimācijas nodaļā
“Manuprāt, esam atraduši ļoti piemērotu risinājumu, līdz oktobrim operāciju bloku pārceļot uz Reanimācijas nodaļas telpām. Īpaši tam tika iegādātas trīs pārvietojamās operāciju lampas. Pēc tam tās izmantosim citu nodaļu vajadzībām, jo operāciju blokā vairs nebūs nepieciešamas, tur būs citas,” stāsta A.Ķipurs.
Reanimācijas nodaļā ierīkota arī saspiestā gaisa sistēma elpināmo iekārtu darbībai. Līdz šim tās nebija, kaut gan bija ļoti vēlama. Veicot izmaiņas operāciju blokā, pamazām tiek uzlabotas un papildinātas arī citas nodaļas. “Darbi operāciju blokā jābeidz septembrī, bet oktobrī tas tiks atvērts pacientiem,” norāda iestādes vadītājs.
Par valsts, pašvaldības un slimnīcas līdzekļiem
Operāciju bloka rekonstrukcijai 250 tūkstošus latu devusi pašvaldība, 150 tūkstoši ir valsts finansējums, bet pārējās izmaksas slimnīca sedz no saviem līdzekļiem. Cik liela būs kopējā summa, slimnīcas vadītājs pagaidām neatklāj.
“Iestāde jau vairākus gadus strādā ar peļņu, un to virzām attīstībai,” vien norāda A.Ķipurs.
Nākamais solis slimnīcas modernizēšanā būs centrālās sterilizācijas stacijas izveide. Rīkotājdirektors norāda, ka tā būs nopietna nodaļa, kuras izveidē jāiegulda lieli līdzekļi.
“Šīm un vēl citām lietām jau esam uzrakstījuši un iesnieguši piecus projektus Eiropas strukturālajiem fondiem. Pagaidām vēl pāragri runāt, kuri tiks atbalstīti, tie gaida akceptu,” norāda A.Ķipurs.
Pirmo posmu veiksmīgi pārvarējuši četri projekti, viens noraidīts.
“Noraidītais ir par morga celtniecību. Manuprāt, nav pieņemami, ka tas atrodas pilsētas centrā. Ceru, ka Eiropas finansējums nav vienīgais, uz ko cerēt, pēdējos gados arī Veselības ministrija slimnīcai piešķīrusi ievērojamus līdzekļus. Protams, tā ir arī pašvaldības problēma,” uzskata A.Ķipurs.
Jaunums – mākslīgā niere
Jelgavas slimnīca par astoņiem tūkstošiem latu iegādājusies arī nepārtrauktas nieru filtrācijas iekārtu jeb tā saucamo mākslīgo nieri. Tā atrodas Reanimācijas nodaļā. Potenciālie šīs iekārtas izmantotāji ir slimnieki pēc smagām slimībām, operācijām, kad bieži vien nieres ir pirmās, kurās rodas funkcionāli traucējumi.
“Šāda iekārta jau sen slimnīcai bija nepieciešama, jo pacientus ar nieru darbības traucējumiem ir sarežģīti un bīstami transportēt uz citu stacionāru. Mākslīgā niere nebūs paredzēta hroniskiem slimniekiem un staigājošiem pacientiem, ar to nodrošināsim pārsvarā gulošos slimniekus. Parasti tie ir cilvēki, kas guvuši politraumas, pārcietuši nopietnas saslimšanas, operācijas,” skaidro rīkotājdirektors.
Ar iekārtu tiks ārstēti arī smagi nieru slimnieki, nodrošinot viņiem nieru filtrāciju. Pašlaik personāls Rīgā mācās, kā strādāt ar šo aparatūru.
