22. jūnijā Latvijas brīvības cīņu Cēsu kauju atceres dienā Rīgā, Esplanādē atklās Gļeba Panteļejeva veidoto pieminekli Latvijas valsts bruņoto aizsardzības vienību pirmajam komandierim Oskaram Kalpakam.
22. jūnijā Latvijas brīvības cīņu Cēsu kauju atceres dienā Rīgā, Esplanādē atklās Gļeba Panteļejeva veidoto pieminekli Latvijas valsts bruņoto aizsardzības vienību pirmajam komandierim Oskaram Kalpakam.
Pieminot viņa vienības varonību, piemiņas plāksne ir arī Jelgavā. Taču O.Kalpaka dzimtajās mājās Madonas rajona Ošupes pagasta Meirānu Liepsalās ir vesels piemiņas ansamblis, uz kura sakopšanas talkām ik pavasari dodas arī Jelgavas zemessargu veterānu rotas pārstāvji, jaunsargi un skolēni. Tā tas bija arī šopavasar maija beigās.
Pēc piemiņas ansambļa veidotājas Oskara Kalpaka brāļa meitas Ārijas Kalpaks – Grundmanes ieceres šī vieta veidota kā jaunatnes centrs, kur var iegūt ziņas par novadu, no kura nāk mūsu nacionālais varonis. Agrākos gados talcinieki Liepsalās stādīja ozolus un liepas. Šoreiz galvenais uzdevums bija turpināt Vienības taku, kas aizvedīs uz vietu, kur svētkos tiks aizdegta piemiņas uguns. Atsaucoties uz veterānu rotas komandiera ierosmi un pateicoties Jelgavas bataljona komandiera vietas izpildītāja kapteiņa Jāņa Mežavilka atbalstam, šajā talkā piedalījās zemessargu vokālais ansamblis “Junda”, ko vada Lauris Rudzītis. Jāuzteic arī Ozolnieku vidusskola, talcinieki no Teteles un Aizupes pamatskolas. Darbi ritēja organizēti un raiti. Siltas pusdienas bija sarūpējuši Alūksnes Mobilā strēlnieku bataljona karavīri.
Šķiroties no Liepsalām, Ā.Kalpaks – Grundmane visus aicināja atbraukt uz sarīkojumu 11. augustā, kad pirmo reizi tiks iedegta svētku uguns. To atgādās no Mūžīgās uguns Brāļu kapos Rīgā.
Mājās braucot, ceļš veda gar Visagala kapsētu, kur apglabāts O.Kalpaks. Viņa pieminekli tēlnieks Kārlis Zāle un Arnolds Dzirkalis veidojuši no tā paša milzu akmens, pie kura bērnu dienās paticis uzturēties Oskaram. Mūsu talcinieks un vēstures zinātājs Voldemārs Birznieks tur jaunsargiem un skolēniem pastāstīja par pulkveža īso, bet varonīgo dzīves gājumu.
Vēl piestājām uz Lubānas – Dzelzavas lielceļa, kur 1939. gadā tika uzlikts akmens, iezīmējot vietu, kur 1920. gada martā bija izdarīts atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani. Latvijas Pagaidu valdības vadītājs toreiz bija izbraucis uz Latgales fronti un acīmredzot nejauši trāpījies pa ceļam kādai lielinieku bandai. Padomju okupācijas gados šis piemineklis bija nopostīts, bet 1992. gadā to atjaunoja grupa “Helsinki 86”.
Vēl mājupbraucot iegriezāmies Cesvainē, kur apskatījām, kā rit vecās pils atjaunošana. Jāsecina, ka šajā darbā vēl jāiegulda daudz līdzekļu.
