Ainārs Lerhis: Tolaik Latvijas neatkarība būtu zaudēta arī pie veiksmīgas ārpolitikas.
Ainārs Lerhis: Tolaik Latvijas neatkarība būtu zaudēta arī pie veiksmīgas ārpolitikas
Ozolnieku novada Informācijas centra zālē ar lekciju par latviešu izredzēm un traģisko likteni Otrajā pasaules karā vakar uzstājās vēsturnieks Ainārs Lerhis. Uz sarīkojumu pārsvarā bija ieradušies sirmi vīri, kuriem Latvijas okupācija un karš saistās ar jaunības atmiņām.
Runājot par daudzkārt diskutēto Latvijas armijas nepretošanos okupantiem 1940. gada 17. jūnijā, Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks A.Lerhis minēja, ka šis jautājums jau būtībā bija izšķirts 1939. gada rudenī, kad starp Latviju un Padomju Savienību tika noslēgts tā sauktais bāzu līgums. 1940. gada jūnijā, izrādot pretestību ienākošajam padomju karaspēkam, latviešu karavīri būtu apdraudēti no šīm bāzēm un varēja saņemt šāvienus mugurā.
Diplomāti sāka cīnīties jūlijā
Padomju militārais pārsvars tolaik bija simtkārtīgs. Tādēļ ir saprotami tā laika valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa centieni neizrādīt militāru pretestību un tādējādi saglabāt latviešu dzīvības. Runājot par Latvijas ārpolitiku, vēsturnieks minēja, ka Dānija un Austrija atšķirībā no Latvijas diplomātiskā līmenī nosodīja uz tām vērsto agresiju. Tādēļ turpmāk politiķiem un vēsturniekiem vairs nebija šaubu par šo valstu okupāciju. Turpretī Latvija, kur tolaik ārpolitiskus lēmumus apsprieda tikai divi cilvēki – Kārlis Ulmanis un Vilhelms Munters –, šādas diplomātiskas notas neiesniedza. Tikai 1940. gada jūlijā, pateicoties Latvijas sūtņa ASV Alfrēda Bīlmaņa aktīvai rīcībai, Rietumu demokrātiskajām valstīm radās patiess priekšstats par Baltijas valstīs notiekošo. “Tolaik, kad Latvija atradās starp divām naidīgām totalitārajām lielvarām, neatkarības zaudēšana bija neizbēgama. Tomēr mūsu ārpolitiskā darbība varēja būt veiksmīgāka,” secināja A.Lerhis.
Piecdesmit īpašo viesu
Sarīkojuma organizatore Ozolnieku novada bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe “Ziņām” teica, ka bibliotēka pirms šā pasākuma izsūtījusi piecdesmit ielūgumu – gan tiem novada iedzīvotājiem, kuri karoja vācu pusē, gan arī tiem, kuri cīnījās padomju armijā. Veco vīru atsaucība, runājot par jaunībā pārdzīvoto, bija negaidīti liela – diskusijā pēc lekcijas ko teikt bija gandrīz katram.
