Ir visai uzjautrinoši vērot, kā, tuvojoties Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, tieši proporcionāli aug politiķu darbības aktivitāte.
Ir visai uzjautrinoši vērot, kā, tuvojoties Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, tieši proporcionāli aug politiķu darbības aktivitāte. Tiek rīkoti dažnedažādi kongresi, sapulces, konferences un cita veida «zīmēšanās», kuru saturs ātri aizmirstas pēc iekļūšanas (vai arī – neiekļūšanas) kārtējā deputātu sasaukumā. Tomēr šajā vāji slēptajā politiskajā teātrī, kas domāts vientiešiem, šad un tad priekškarā paveras sprauga, kas acīgākajiem ļauj nedaudz ieskatīties arī aizkulisēs. Atklātās demokrātijas valstīs tas nebūtu nepieciešams, taču mums kaut kā neveicas ar to atklātību. Patīk lemt «pasaules likteņus» gan pašmāju parlamentāriešiem, gan arī pašvaldību «varenajiem». Tikai svarīgi šādās reizēs nezaudēt realitātes izjūtu un necelt degunu pārāk augstu gaisā – ka neaptrūkstas skābekļa.
Grumbas un negludumus grūtajā ceļā sestdien notiekošajā kongresā centīsies nogludināt viens no Latvijas politiskajiem senioriem – partija «Latvijas ceļš» («LC»), kuras raksturīgākā īpašība, šķiet, pašlaik ir neviengabalainība. Tagad «LC» nenoliedzami apvieno visvairāk valsts augstākā administratīvā aparāta ierēdņu, kas paši aktīvi piedalījušies šābrīža administratīvā aparāta izveidē. «LC» netrūkst daudzpieredzējušu politiķu, domājams, arī «jauno asiņu» problēma šo partiju nenomāc tik ļoti kā citas, taču «LC» vienmēr ir bijušas problēmas darboties vienā komandā, un tā ir būtiska iezīme partijas identitātē. Taču būtiska ir arī kāda cita «LC» iezīme: «izlēcēji» uz pārējo biedru fona parasti pamanās savas aktivitātes veikt šķietami demokrātiskā garā. To var attiecināt arī uz sestdien paredzēto cīņu par partijas priekšsēdētāja vietu starp līdzšinējo ilggadējo «LC» priekšsēdi Andreju Panteļējevu un pašreizējo premjeru Andri Bērziņu, kura izredzes šajā balsojumā kopā ar premjera reitingu ir jūtami augušas.
«LC» acīmredzami ir sapratis to, cik sīvi būs jācīkstas gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, tāpēc svarīgākajam «krēslam» – galvaspilsētas mēra amatam – tas izvirzījis spēcīgu kandidāti – Aiju Poču, kas savulaik pat pretendējusi uz premjera amatu. Starp citu, īsto «lokomotīvju» atrašana pirms vēlēšanām arī iekļaujama partijas identitātes aprakstā neatkarīgi no tā, cik ātri un smagi tās krīt.
Šķiet, visinteresantākā un neviennozīmīgāk vērtējamā politiskā figūra «LC» ir Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis, kas ir pirmais to sarakstā, kas neiekļaujas komandā. Kā zināms, virmojot kaislībām ap PA šefu, vajadzēja atkāpties iepriekšējai – Andra Šķēles – valdībai. Pret J.Nagļa «neaizstājamību» ir atdūries ne viens vien ekonomikas ministrs, un PA vadītāju daudzi politiķi uzskata par potenciālo premjeru no «LC», pēc tam, kad PA beigs savu darbu. Par savdabīgiem fenomeniem Latvijas politikā var uzskatīt arī Vili Krištopanu, pedofilijas skandāla «tēvu» Edvīnu Inkēnu un Kārli Leiškalnu, kas ir krietni pūlējušies «LC» politiskās varavīksnes paplašināšanā.
Vai izdosies vienā komandā strādāt «LC» deputātiem nākamajā Jelgavas Domē un cik to būs, rādīs laiks. Taču jau tagad ir skaidrs, ka Jelgavas «ceļiniekiem», tāpat kā partijas spices vīriem, katram gribas izcelt savas personības lielumu, kas laiku palaikam traucē konstruktīvam darbam. Pagaidām neviennozīmīgi atbildēts jautājums ir arī pilsētas mēra Ulda Ivana ilgais ceļš, stājoties «LC». Tomēr, kā dzirdēts kuluāros, «LC» par lokomotīvēm gaidāmajām vēlēšanām izvēlējies veselus trīs kultūras un izglītības laukā strādājošos. Tātad Jelgavas «LC» nodaļai ar intelektuālo potenciālu problēmu it kā nebūtu, bet kā būs ar visu pārējo?
