Konvektorus mainīt savā dzīvoklī drīkst ikviens, taču apkures izmaksas tas nesamazinās.
Konvektorus mainīt savā dzīvoklī drīkst ikviens, taču apkures izmaksas tas nesamazinās
Pensionārs Pēteris no Meiju ceļa 40. mājas “Ziņām” jautā, “kurš kantoris Jelgavā dod atļauju dzīvokļu apkures konvektoru vietā likt radiatorus, turklāt neierobežotā daudzumā”. Kungs raksta, ka viņš nesūkstītos, ja apkures izmaksas nebūtu tik augstas. Pērn novembrī viņš par kvadrātmetra apsildi maksājis 1,22 latus, decembrī – 1,37, janvārī – 1,42, februārī – 1,1, bet martā – 1,24 latus. “Kā lai dzīvoju, ja mana pensija ir 116,68 lati mēnesī?” tā jautā lasītājs.
Dzīvokli no centrālapkures atslēgt neļauj
Kā skaidro Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, ēka ir visa māja, nevis tikai dzīvoklis, kas ir vien domājamā daļa no visas būves. “Tādēļ atbilstoši Enerģētikas likuma 52. pantam daudzdzīvokļu namā atsevišķs dzīvoklis nevar tikt atslēgts no centralizētās siltumapgādes, jo mājas kopīgā siltumapgādes sistēma ir nobalansēta, lai siltuma plūsma ēkā būtu vienmērīga,” uzsver V.Ļevčenoks.
Ja atsevišķu dzīvokli izslēdz no šīs sistēmas, pēc pašvaldības izpilddirektora vietnieka teiktā, tiekot izjaukta siltuma plūsma stāvvados un atsevišķos dzīvokļos apkures sezonas laikā kļūst siltāk, bet citos – vēsāk.
Alternatīvā apkure –
tikai visai mājai
Apkures konvektorus var mainīt, šo darbu saskaņojot ar nama apsaimniekotāju. “Jauno radiatoru jaudai jābūt tādai pašai kā vecajiem, lai neveidotos disbalanss mājas siltumapgādes sistēmā,” skaidro V.Ļevčenoks. Viņš uzreiz arī piebilst, ka radiatoru nomaiņa gan dod lielāku siltuma efektu, taču tā izmaksas nemazina,jo pašlaik maksa par apkuri tiek aprēķināta, kopējo ēkas siltuma patēriņu proporcionāli sadalot uz mājas kvadrātmetriem.
Siltumenerģijas izmaksas samazina visas mājas energoefektivitātes palielināšana, piemēram, to siltinot, nomainot logus vai veicot citus pasākumus.
Tomēr jāpiebilst, ka Enerģētikas likuma 50. pants nosaka – māja var izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu un atteikties no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Taču šajā gadījumā jābūt vienotībai dzīvokļu īpašnieku vidū, turklāt pirms atteikšanās jābūt skaidrībai par jauno siltuma nodrošinātāju.
Sociālie pabalsti
daudz nepalīdz
Minētais pensionārs, kā informē pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta, šogad ir vērsies Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē un saņēmis pabalstu komunālo rēķinu samaksai par pirmo pusgadu. Sešu mēnešu laikā pabalsta summa nedrīkst pārsniegt 70 latu, ko kungs arī dabūjis.
Meiju ceļa 40. mājas apsaimniekošanas firmas SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” tehniskais direktors Uldis Lazdiņš “Ziņām” atklāja, ka četru dzīvokļu divstāvu namā katrs miteklis ir ap 52 kvadrātmetru plašs. Pēc vienkāršiem aprēķiniem secināms, ka ar 70 latu pabalstu pensionārs nav varējis samaksāt siltuma rēķinu pat par janvāri, kad tas bija nepilni 74 lati. Līdz pavasarim pensionāram ar 117 latu pensiju jāprot gan izdzīvot, gan nomaksāt vairākus simtus latu par apkuri. Pašvaldībā atzīst, ka diemžēl lielāku atbalstu sniegt par komunālajiem pakalpojumiem nav iespējams.
No 1. jūlija iedzīvotājs var saņemt šo pabalstu par otro pusgadu. Vēl Pētera kungam ir iespēja pretendēt uz vairākiem pabalstiem, kas gan saistīti ar ārstēšanas izdevumu segšanu, piemēram, medikamentu iegādi.
