Otrdienas pusdienlaikā liels skaits vieglo automašīnu stāvēja pie Zaļenieku pagasta Aptieku mājām te draudzēties gan savā starpā, gan ar saimnieku Imantu Parfenoviču bija sabraukušas «Draudzenes» rajona zemnieku apvienības dāmu klubiņš.
Otrdienas pusdienlaikā liels skaits vieglo automašīnu stāvēja pie Zaļenieku pagasta Aptieku mājām te draudzēties gan savā starpā, gan ar saimnieku Imantu Parfenoviču bija sabraukušas «Draudzenes» rajona zemnieku apvienības dāmu klubiņš.
Pilnīgi iespējams, ka «Aptiekas» ir viena no pieturvietām mūsu mūžīgajā ceļā atpakaļ uz Ēdenes dārziem. Lai gan Ādams un Ieva no tiem savulaik padzīti, cilvēce no abiem senčiem mantojusi nemitīgu tiekšanos atpakaļ. (Uz dzimteni? Uz pilnību?) Apmēram tādu iespēju, balstoties uz savas vecāsmātes dzīves teoriju, izteica «Draudzeņu» prezidente Jolanta Knope.
Kāpēc tieši «Aptiekas»? Tāpēc, ka te tiek audzēti un loloti daždažādi koki, kas noder ikvienas lauku (un ne tikai lauku) sētas apzaļumošanai un padarīšanai par burvīgu dārzu zemes virsū.
Pēc ekskursijas pa stādaudzētavu un Imanta kompetentā un interesantā stāstījuma kundzes sasēdās ap latviski bagātīgo «groziņu» galdu. Iesākās runas par sievietēm nozīmīgām lietām.
Irma Laščenko no Vilces stāstīja, kā viņa savas sētas izpušķošanai lietā liek gan vecus grozus, gan mucas un bļodas, kā izmanto citas saimniecībā nederīgas lietas, ko racionālāks cilvēks izmestu mēslainē. Grozu viņa pieber ar zemi, iestāda kreses vai petūnijas un iekar bērza zarā. Veco dārza ķerru nokrāso, tāpat piestāda ar puķēm un stumda «mobilo puķudobi» pa sētu pēc vajadzības. Vecajai mucai Irmas kundze uzliek ar nokarenām puķēm piestādītu cauro mutesbļodu, nokrāso un apzaļumo nelietojamo arklu un izgudro vēl citas tikai sievietes prātam iespējamas lietas. Ciemiņi brauc un brīnās kur tāds skaistums rodas?
Eiropas Savienības sakarā runāts tika arī par latvisku sētu. Kāda tā īsti ir? Visi, kas kaut reiz bijuši Vācijā, Itālijā, Čehijā, savām acīm skatījuši Austrijas Alpu pilsētiņas un ciematus, nebeidz vien jūsmot par «safrizētajām» kalnu pļavām un parkiem, burvīgajām dažādu formu puķu dobēm, rūķīšiem pagalmos un vēl citādiem izskaistinājumiem. Zemnieku kundzes sprieda, lai tāds «mākslīgs» skaistums paliekot citām Eiropas valstīm. Latviskajā sētā jābūt kā pujeņu krūmiem, tā flokšu dobēm, kliņģerītēm un lauztajai sirdij. Un nemaz nebūs liels grēks, ja kādā krūmmalē bites priekam būs saziedējusi arī baltā nātra.
Rita Čigāne, rajona zemnieku apvienības izpilddirektore, dalījās iespaidos par svētceļojumu uz Romu Lieldienās, rādīja tur tapušās pašas un draudzenes Veltas Ņikuļcevas fotogrāfijas, tostarp arī no Vatikāna pat ar pāvestu Jāni Pāvilu II tuvplānā. Jolanta Knope savukārt stāstīja par Izraēlu un Jeruzalemi. Tā sarunas ievijās arī garīgās lietās, tika spriests par ticību Dievam, konfesiju atšķirībām un daudz ko citu.
Pamazām plaka sviestmaižu, pīrāgu un citādu gardumu krājumi, smaržoja kafija. «Draudzenes» vienojās par nākamo «ceļojumu» uz Bulduriem jūlija sākumā, kur būšot apskatāma skaistākā puķudobe. Tātad līdz jūlijam!
