Vienmēr grūtākais ir nostāties un iet pretī vai pāri straumei. Jo īpaši, ja esi teju pirmais tās šķērsotājs.
Vienmēr grūtākais ir nostāties un iet pretī vai pāri straumei. Jo īpaši, ja esi teju pirmais tās šķērsotājs. Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), godīgi sakot, jau kuro gadu izcēlusies ar īpašu attieksmi pret saviem locekļiem un Dieva vārda sludinātājiem. LELB vadības nemīlestību iemantojuši visi, kas aicināja kristīgā lēnprātībā izprast citādi domājošos, šajā gadījumā tos, kuri aicināja uz sapratni pret citādi seksuāli orientētajiem.
Ja atceramies, pirmais pretī straumei mēģināja iet luterāņu mācītājs Māris Sants, kas atklāti paziņoja par savu seksuālo orientāciju. Zināmā mērā tā bija mešanās uz “ambrazūras”, jo LELB ar iecietību pret savādāk domājošajiem nebija izcēlusies arī iepriekš. Sekoja LELB augstākās garīgās sapulces Kapitula lēmums par mācītāja un arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāna Jura Cālīša izslēgšanu no savām rindām pagājušā gada novembrī. J.Cālītis tika izslēgts, jo piedalījies Sun Mjun Mūna vizītē Latvijā, aizlūdzis par viņa darbību un piedalījies Mūna tā saucamajā vīna ceremonijā. Cālīša kunga izslēgšanai laikam par pamatu tomēr bija viņa vairākkārtēja publiska nostāšanās pret LELB Sinodes lēmumu par homoseksuālas dzīvesveida piekopšanu. Mācītājs izslēgšanu no LELB tieši saistīja ar viņa atļauju pagājušā gada 23. jūlijā rīkot dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā seksuālo minoritāšu pasākuma “Rīgas praids 2005” laikā. Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes valde pēc tam pieņēma paziņojumu, ka līdz ar mācītāja Cālīša atstādināšanu no luterāņu baznīcas faktiski izraidīta arī visa draudze. Mācītājs no kalpošanas savā draudzē gan neatteicās un to turpināja.
Acīmredzot, lai tiktu galā ar spītīgajiem, LELB Kapituls šonedēļ nolēmis no LELB izslēgt arī Rīgas Reformātu brāļu draudzi. Oficiāli minēts, ka Kapituls konstatējis, ka tās lēmumi un rīcība neesot savienojami ar dalību LELB un evaņģēliski luteriskās baznīcas kancelejai tagad būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar draudzes reģistrāciju LELB sastāvā. Lai arī LELB Kapitulam ir suverēna vara, un tā lēmums nav atceļams, tomēr atklāti paliek daži jautājumi.
Izskatās, ka šoreiz luterāņu baznīcas vadītājus vadījusi tīri cilvēcīga un būtībā arī gana grēcīga vēlme – atriebties nepaklausīgajiem. Anglikāņu baznīca, kurā notiek Rīgas Reformātu brāļu draudzes dievkalpojumi, juridiski pieder LELB, un draudze to izmanto uz īres līguma pamata, kas tai ir finansiāli izpildāms. Tajā pašā laikā baznīcas vadība nemaz neslēpj, ka vēlmi pārskatīt īres līgumu, to padarot draudzei nepavelkamu, izraisījuši tieši pēdējā gada notikumi. Tā teikt, ja jūs tā, tad mēs šitā. Turklāt, kā izrādās, nežēlastībā kritušās draudzes rūpju lokā ir arī Zvannieku mājas Cēsu rajonā, kur iekārtota patversme mātēm un bērniem un kur, starp citu, mājvietu atraduši Latvijas valstij apgrūtinošie bēgļi no Somālijas. Interesanti, ka patversmes ēku un zemes īpašnieks esot izteicis vēlmi pārskatīt līgumu ar draudzi. Sakritība? Iespējams. Tāpat kā daudzas citas dīvainas nejaušības un sakritības mūsu valstī. Runa šoreiz acīmredzot nebūs par teoloģiskiem disputiem Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas iekšienē. Iemesls būs daudz laicīgāks un tādēļ jo apšaubāmāks no kristīgās morāles viedokļa.
