Vakar gaidāmā Rīgas NATO sammita gaisotnē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Latvijas vēstures skolotāju biedrību Jelgavas Valsts ģimnāzijā organizēja skolēnu tikšanos ar Vācijas vēstnieku Latvijā Eberhardu Šupiusu.
Vakar gaidāmā Rīgas NATO sammita gaisotnē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas vēstures skolotāju biedrību Jelgavas Valsts ģimnāzijā organizēja skolēnu tikšanos ar Vācijas vēstnieku Latvijā Eberhardu Šupiusu, Vācijas militāro atašeju Mihaelu Eberbahu, kā arī sabiedrisko darbinieku un agrāko diplomātu Aivi Roni. Sarīkojumā piedalījās aptuveni septiņdesmit skolēnu.
Augstie viesi centās uzrunāt jauniešus iespējami personiskāk. Vēstnieks E.Šupiuss stāstīja par savu grūto bērnību pēckara Austrumvācijā. Tur no nepilnvērtīgā uztura novārgušais zēns gandrīz nomiris. NATO valstī E.Šupiuss nonāca 1958. gadā, kad viņa ģimene šķērsoja robežu un nokļuva Rietumvācijā. Diplomāts ar NATO saista Vācijas ekonomisko uzplaukumu, jo tikai drošā valstī cilvēki iegulda naudu. Protams, NATO radīja bīstamu kodolkonfrontāciju starp PSRS, kam bija kara bāzes Austrumvācijā, un Rietumvācijā izvietotajām amerikāņu kodolraķetēm. Tādā karā nevarēja būt uzvarētāju, taču šis laiks laimīgi beidzies. Pēc 2001. gada 11. septembra, kā piebilda E.Šupiuss, NATO galvenās rūpes ir apkarot terorismu. Šā mērķa vārdā patlaban Afganistānā ir gandrīz trīs tūkstoši vācu karavīru.
A.Ronis atcerējās savus skolas gadus Jelgavā, kad stundu starpbrīžos kopā ar klasesbiedriem gājis uz padomju karavīru veikaliņu Kazarmes ielā, kur varēja nopirkt riekstus un mandarīnus un kas tagad šķiet kaut kas nereāls. Pievērsties drošības problēmām viņu mudināja 1991. gada 20. janvārī Rīgā izlietās nevainīgu cilvēku asinis, kā arī augusta puča notikumi. Patlaban viņš no ārzemju un vietējām kompānijām vāc līdzekļus, lai atvieglotu Latvijas valdības, nodokļu maksātāju slodzi, rīkojot Rīgā NATO sammitu. Kad kāds skolēns jautāja: “Kāpēc Latvijai tas bija jāuzņemas?” A.Ronis atbildēja, ka Latviju pasaulē maz pazīst, jauc ar Balkāniem vai Baltkrieviju un šis pasākums ir laba valsts reklāma.
“Gribam parādīt arī to, ka neesam otršķirīga valsts un varam rīkoties neatkarīgi no Krievijas vēlmēm,” piebilda agrākais diplomāts.
Par Krieviju tika runāts kā par diezgan uzticamu NATO valstu sadarbības partneri, kas atļauj izmantot savu gaisa telpu, apmainās ar informāciju un risina dažādus citus jautājumus. Taču, kā atzina A.Ronis, Krieviju par demokrātisku valsti pagaidām nevarot nosaukt. Rīgas sammitā tikšot diskutēts arī par tādām iespējamajām partnervalstīm kā Izraēla, Austrālija, Japāna, jo palielinoties NATO globālā atbildība.
Valsts ģimnāzijas skolniece Irīna Maksimova pēc tikšanās ar augstajiem viesiem “Ziņām” teica: “Esmu lasījusi LATO izdoto skolēniem domāto grāmatu. Šķita, ka viesu atbildes bija ņemtas no tās. Taču ļoti patīkami tikties ar cilvēkiem, kuri, var teikt, strādā NATO. Garlaicīgi nebija, bet gaidīju kaut ko vairāk.”
Pasākuma nobeigumā aktīvākie diskutētāji saņēma LATO sarūpētās balvas.
