Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās turamā statusu piemērojis Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstam, kas, kā liecina izmeklēšanā savāktā informācija, no pacienta pieprasījis 100 latu par operāciju.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās turamā statusu piemērojis Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstam, kas, kā liecina izmeklēšanā savāktā informācija, no pacienta pieprasījis 100 latu par operāciju. “Ziņas” noskaidroja, ka šis mediķis ir LOR Juris Dārznieks.
KNAB 8. novembrī sāktā kriminālprocesa ietvaros iegūtā informācija dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka Jelgavas ārsts, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, no pacienta apzināti prettiesiski pieprasīja un pieņēma 100 latu par operāciju. Jelgavas pilsētas slimnīcas rīkotājdirektors Andris Ķipurs “Ziņām” apstiprināja, ka starpgadījumā, kas saistīts ar kukuļņemšanu, iesaistīts ārsts LOR ordinators J.Dārznieks.
“Esmu ticies ar kolēģi, un mēs pārrunājām notikušo. Ārsts nožēlo savu rīcību. Jelgavas slimnīca nav pārtraukusi darba attiecības ar J.Dārznieku, bet darba līgumā esam veikuši grozījumus, un tādējādi viņam turpmāk liegta jebkāda iespēja būt kontaktā ar naudas saņemšanu,” sacīja A.Ķipurs.
Iestādes rīkotājdirektors atteicās komentēt, kā ārsts ņēmis naudu no pacienta, norādot, ka to noskaidros izmeklēšana. Arī summu, kādu viņš pieņēmis, A.Ķipurs atteicās nosaukt.
“Ziņām” J.Dārznieks uzsvēra, ka visus apstākļus noskaidros izmeklēšana, līdz tam viņš komentārus nesniegšot. Uz stundu ilgo pieņemšanu Jelgavas pilsētas poliklīnikā īsi pirms tās sākuma gaidīja pieci cilvēki. Uz jautājumu, vai viņi ar šo ārstu ir apmierināti, vairāki nevarēja atbildēt, jo atnākuši pirmoreiz.
Sertificētais ārsts J.Dārznieks Jelgavas slimnīcā strādā jau 25 gadus. Viņa darba vieta ir Traumatologijas nodaļa, kurā mediķis ir LOR speciālists un pacientus arī operē. Iedzīvotāji tiek pieņemti arī poliklīnikā.
Jelgavas slimnīcā šis ir pirmais gadījums, kurā atklāta ārsta saistība ar kukuļņemšanu.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs atklāja, ka aizdomās turētajam Jelgavas ārstam piemērots drošības līdzeklis – sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana –, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Pagaidām izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta, netiek precizēts, vai birojs arī pirms šā gadījuma interesējies par J.Dārznieka darbību.
“Ja persona, kurai pieprasa kukuli, vēršas ar informāciju KNAB, tā tiek atbrīvota no kriminālatbildības par kukuļdošanu. Tam vajadzētu mudināt cilvēkus ziņot par naudas pieprasīšanu, turklāt ne tikai medicīnā,” skaidro A.Vitenburgs.
Jāatgādina, ka šovasar izdarīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas atbildību par mantisku un materiālu vērtību pieņemšanu paredz arī valsts vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas.
***
Gadījumi
– Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodota KNAB ierosinātā krimināllieta par naudas izkrāpšanu no pacienta, ko izdarījis klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” ārsts. Iegūtie pierādījumi liecina, ka no 2004. gada augusta līdz septembrim viņš ar viltu izkrāpis 450 latu, izmantojot pacienta uzticēšanos un sniedzot nepatiesas ziņas par neatliekamas operācijas veikšanas kārtību.
– Šogad jūnijā ar brīvības atņemšanu nosacīti uz diviem gadiem un pārbaudes laiku uz diviem gadiem sodīta Militārā dienesta iesaukšanas centra vecākā eksperte. Pirmstiesas izmeklēšanā KNAB noskaidroja, ka aizdomās turētā persona izdarījusi krāpšanu attiecībā pret jauniesaucamajiem, ļaunprātīgi izmantojot viņu uzticēšanos. Jauniesaucamie Militārā dienesta nodaļas vecāko eksperti uztvēra kā atbildīgo amatpersonu, kas pieņem lēmumu par neiesaukšanu militārajā dienestā. Ar savām darbībām aizdomās turētā persona prettiesiski no diviem jauniesaucamajiem ieguva naudu, attiecīgi 200 un 235 latus.
