Latvijas pagastu pašvaldību vadītāju sapulcē Aizkraukles rajona Skrīveros, pieņemtas divas rezolūcijas – par lauku infrastruktūras krīzes nepieļaušanu un to, ka administratīvi teritoriālā reforma jāveicina ar ekonomiskām metodēm.
Latvijas pagastu pašvaldību vadītāju sapulcē Aizkraukles rajona Skrīveros, kur piedalījās arī Jelgavas rajona pagastu vadītāji, pieņemtas divas rezolūcijas – par lauku infrastruktūras krīzes nepieļaušanu un to, ka administratīvi teritoriālā reforma jāveicina ar ekonomiskām metodēm. Pašvaldību vadītājus satrauc, ka lauku attīstībai tiek pievērsta nepietiekama uzmanība.
Pašvaldības apstiprinājušas attīstības plānus, sagatavojušas projektus, bet attīstības iespējas kavē pārāk mazais ikgadējais pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits. Lai attīstītu lauku iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru, vajadzīgs līdzfinansējums no ES un valsts budžeta – tika konstatēts pagastu vadītāju sapulcē.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule atklāj, ka diemžēl, gatavojoties 2007. – 2013. gada programmēšanas periodam, reģionālās attīstības jautājumi tika nodoti atpakaļ nozaru ministrijām, savukārt, plānojot ES strukturālo fondu izlietojumu, atbildība par lauku infrastruktūras attīstību pārlikta uz ES finansēto Lauku attīstības programmu, savukārt tajā lauku infrastruktūras finansējums samazināts līdz minimumam.
Izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas gaitu, Latvijas pagastu vadītāji atzina, ka izveidoto novadu pieredze nerosina citas pašvaldības apvienoties. Valdībai joprojām nav priekšlikumu, kā attīstīt Latvijas reģionus, un, lai panāktu līdzsvarotu attīstību visā valsts teritorijā, nepieciešams izveidot tieši vēlētas reģionālās pašvaldības. Šādu pārliecību “Ziņām” pauda arī Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja LPS Pagastu apvienības valdes locekle Lauma Kalvāne, norādot, ka tādējādi reģionālajās pašvaldībās tiktu ievēlēti cilvēki, kas dzīvo attiecīgajā pašvaldībā. Sistēma, kad pašvaldību vadītāji vienlaikus ir arī deputāti rajona padomē, viņasprāt, ir absurda.
Latvijas pagastu sapulcē tika izstrādāti vairāki priekšlikumi 9. Saeimas vēlēšanu kandidātiem, nākamajai Saeimai un valdībai. Lai mazinātu atšķirību starp pilsētām un laukiem, pagastu vadītāji Ministru kabinetu aicina nepieļaut lauku infrastruktūras krīzi un atgriezties pie infrastruktūras attīstības finansējuma jautājuma; katru gadu garantēt administratīvi teritoriālās reformas atbalstam vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta; nodrošināt jaunizveidotajiem novadiem garantētu pašu ieņēmumu palielinājumu, kas veicinātu to attīstību, kā arī izveidot tieši vēlētas reģionu pašvaldības, kuru finanses un kompetence būtu stingri nodalīta no vietējo pašvaldību finansēm un kompetences.
Vilces pagasta Padomes priekšsēdētājs Jānis Verenieks sarunā ar “Ziņām” šādas pagastu vadītāju tikšanās vērtē pozitīvi: “Rezolūcijas tika pieņemtas, jācer, ka valdība mūs sadzirdēs un kaut kas šajā jomā mainīsies.
