Notikums nr.1 pasaules komunistu rindās bija pagājušās nedēļas nogalē Maskavā sarīkotais Krievijas Komunistiskās partijas kongress.
Notikums nr.1 pasaules komunistu rindās bija pagājušās nedēļas nogalē Maskavā sarīkotais Krievijas Komunistiskās partijas kongress. Vērienīgi organizētais pasākums pulcēja pusotru tūkstoti partijas ideāliem joprojām uzticīgo dažādu tautību pārstāvju, kas pie ieejas padomju nama Kolonnu zālē drūzmējās rindā pēc austiņām, lai, pārtulkotus trīs (angļu, spāņu un arābu) valodās, kāri tvertu visu zemju proletāriešu priekšstāvju viedos vārdus. Pašu priekšstāvju, tas ir, kongresa delegātu, bija tieši četri simti. Viņi bija pulcējušies, lai izpildītu šā kongresa galveno misiju: «Sniegtu atbildes uz mūsdienu aktuālākajiem jautājumiem.»
Kongresa vēsturiskās ēkas ne mazāk slavenajā bufetē drudžaini tika trieptas tradicionālās sviestmaizes ar desu un joprojām deficītajiem Tālo Austrumu zivju konserviem. Tika vārīta (vai atsildīta) kafija un sakārtotas Gruzijas vīna pudeles…
Deputāti un kongresa viesi zālē aizgrābti klausījās sava vadoņa Genādija Zjuganova balsi, vietām iestarpinot «aplausus» un «vētrainus aplausus». Enerģija noplaka, kad tribīnē kāpa kontroles un revīzijas komisijas spīkers. Viņš komunistus un viņu piekritējus veikli hipnotizēja ar garlaicīgu skaitļu miriādēm, līdz simtiem galvas sāka dusulīgi klanīties.
Zāli pamodināja patētiskie saukļi, kas par svarīgāko partijas aktualitāti pasludināja nepieciešamību «ar seju pagriezties pret jaunatni». Jaunatne esot mūsdienu Krievijas komunistu «kauja par Staļingradu». Tas laikam nozīmē, ka zjuganovieši apzinās: pievērst jaunatni savai «ticībai» nebūt nav viegli. Vai varbūt viņi jaunatnē saskata naidīgu spēku, kas būtu jāiznīcina? Kā hitleriešus leģendārajā kaujā?
Īsti galā netikuši ar spārnotajās frāzēs tērpto un dažādos rakursos izgaismoto ļeņiniešu jaunās maiņas problēmu, kongresa delegāti steidza izmantot ilgi gaidīto pārtraukumu, lai šturmētu bufeti.
Atkal drūzma, troksnis un kņada kā Austrumu tirgū. Un pēkšņi bufetes pārzines brēciens pār plašo telpu: «Šņabi delegātiem neizsniegt!»
Arābiski monotono bubināšanu pāršķēla dažs labs «mātes vārds», paužot neizpratni: vēl tikai pirms pāris dienām tepat šai zālē notika Viskrievijas tiesnešu kongress, viņiem ļāva dzert tīru «Stoļičnaja» šņabi, kāpēc komunistiem tas liegts, kas tā par necieņu? Diskriminācija!
Kurnēšana un bufetnieču zākāšana pierima tikai pēc tam, kad noskaidrojās, ka «prettautisko» rīkojumu devis «pats» Genādijs Zjuganovs. Laikam jau viņš bažījās, ka pēc bufetē pavadīta pārtraukuma uz krūts kārtīgi uzņēmušie partijas biedri patiešām varētu «atcerēties Staļingradu» un sākt svēto karu par jaunatnes dvēseļu pievēršanu Ļeņina ideāliem.
Tomēr komunistu līdera autoritāte izrādījās vājāka par tradīcijām, jo bufetnieces deputātiem pa kluso piedāvāja ieliet «pa čarkai» konjaciņu. Bet daudzi no tā atteicās, tradicionāli pagaldē savas glāzes un tasītes piepildīdami ar līdzņemto šņabi.
Ieturējuši maltīti un mēreni iereibuši, deputāti drīz vien aizmirsa sava vadoņa pāridarījumu: viņi miermīlīgi un visai vienprātīgi pieņēma kādas desmit rezolūcijas un lēmumus un no jauna savas partijas centrālkomitejas prezidija priekšgalā ievēlēja Genādiju Zjuganovu.
Tātad nākamajā partijas kongresā atkal vajadzēs liet šņabi no galdapakšas.
Jo, liecina nule notikušais forums, pārliecinātu komunistu nekas neatturēs no brandavīna. Tā tomēr bija būtiska atziņa, ko no Maskavas aizveda pusotrs tūkstotis kongresa viesu.
