Nekustamā īpašuma pārvalde neatbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķina maksu par patērēto ūdeni.
Pļavu ielas 12. mājā ir astoņi dzīvokļi. Katrā uzlikts individuālais aukstā ūdens skaitītājs. Līdz pat pagājušā gada septembrim nama iedzīvotājiem bija skaidrs – katru mēnesi jāmaksā par iepriekšējā patērēto ūdeni, jo kubikmetri tiek precīzi uzskaitīti un rādījumi akurāti atspoguļoti dokumentos. Taču nebūšanas sākās, kad aizmāršības vai citu iemeslu dēļ kāda dzīvokļa saimnieks neiesniedza datus par izlietoto ūdeni.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tādos gadījumos rēķinā maksa jānosaka, ņemot vērā pēdējo trīs mēnešu vidējo skaitli. Tomēr ēkas apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) rīkojās tikai pēc sev vien zināmiem normatīviem un nolēma, ka šim dzīvoklim par septembri nebūs jāmaksā vispār. Tādējādi mājas kopējais ūdens patēriņš izrādījās lielāks nekā individuālo skaitītāju kopsumma. Lai naudu iekasētu par visu, NĪP izlēma pārējiem septiņiem dzīvokļiem piemērot noteiktu koeficientu, lai segtu maksu par pārtēriņu. Jo lielāks bijis miteklī izmantotais ūdens daudzums, jo vairāk jāmaksā par «pazudušo», bet kopējā skaitītājā reģistrēto. Iedzīvotāji būtu mierā, ja vien nākamajā mēnesī būtu veiktas korekcijas un pārmaksātā summa no viņu kārtējiem rēķiniem atņemta. Tomēr, kaut arī dzīvokļa saimnieki par iepriekš izlieto ūdeni samaksāja ar mēneša kavēšanos, pārējiem mitekļiem nekādu korekciju rēķinos nav bijis. Viens no Pļavu ielas 12 iedzīvotājiem – Vladislavs Namatēvs – ar tādu NĪP rīcību nav mierā. Vairāku mēnešu garumā skaidrojot šo problēmu ar pašvaldības vadību, viņš sastapies ar darbinieku klaju nekompetenci un neieinteresētību nepareizību risināšanā. Paša veiktā izmeklēšanā viņš pat noskaidrojis, ka Jelgavas domes darbinieks ne tikai strādājis pavirši un neprofesionāli, bet arī maldinājis izpilddirektora vietnieku, savukārt kāds NĪP speciālists, iespējams, izdarījis viltojumu dokumentos. Lieki 10,80 lati, korekcijas neveicŠopavasar 3. martā V.Namatēvs vērsās pie Jelgavas pašvaldības izpilddirektora Viļa Ļevčenoka, iesniegumā izklāstot pērnruden radušos ķibeli. Pļavu ielas iedzīvotāja dzīvoklim kaimiņu aizmāršība, nenododot skaitītāju rādījumus, izmaksāja 10,80 latu. Tāda summa radās, jo viņa ģimene septembrī patērēja 12 kubikmetru ūdens, bet katram no dzīvokļiem papildu tika piemērots koeficients 0,9, lai segtu kopējā un individuālo skaitītāju rādījumu starpību. «Kad parādnieki samaksā par iepriekšējā mēnesī nenorādīto, bet izlietoto ūdens daudzumu, NĪP būtu jāveic korekcijas, bet rēķinos tas nav redzams,» uzsver V.Namatēvs. Tādējādi viņam katru mēnesi dokumentos parādās nesamaksāti 10,80 latu, jo vīrs principa pēc nepiekrīt norēķināties par to, par ko jau (kaut arī ar novēlošanos) norēķinājies aizmāršīgais kaimiņš. «Es maksāšu tikai par «de facto» izlietoto auksto ūdeni, ko rādīs skaitītājs manā dzīvoklī,» tā Namatēva kungs. Atbildot uz iesniegumu, Jelgavas domes Informācijas aģentūras vadītājas vietnieka Jāņa Zemenes sagatavotajā, bet V.Ļevčenoka parakstītajā vēstulē minēts, ka par pārmaksāto summu NĪP decembrī veikusi pārrēķinu. Lai saņemtu plašāku skaidrojumu, V.Ļevčenoks aicinājis vērsties pie NĪP galvenā datorspeciālista Alvja Stražinska. Tomēr, kā vēlāk izrādījies, minētie gandrīz 11 lati no rēķina nav pazuduši. SIA «Jelgavas ūdens» Klientu daļas priekšniece zinājusi teikt, ka NĪP datoros pat nemaz neesot ieviesta korekcijas programma. Mainīti skaitītāji, rādījumi apšaubāmiPapētot šo lietu smalkāk, V.Namatēvs noskaidrojis, ka minētajā dzīvoklī 2007. gada 31. augustā ūdens skaitītāja rādījums bijis 382. Ja iepriekš vidēji miteklis izlietojis ap 20 kubikmetriem mēnesī, augustā tie bijuši vien 14 kubikmetri. «Ziņu» rīcībā nonācis dokuments, kas apliecina – 10. septembrī iepriekš aprakstītajā dzīvoklī nomainīts aukstā ūdens skaitītājs. V.Namatēvs pieļauj, ka mēraparāts, piemēram, mēneša vidū salūzis, bet, nolasot datus, dzīvokļa saimnieki sapratuši, ka tas vairs nedarbojas, tādēļ rādījums tik mazs, kaut gan lietots ūdens. Iespējams, tādēļ nākamajos mēnešos pārējiem dzīvokļiem piemērots koeficients, jo, kaut arī par ūdeni maksāts, uzskaite nav bijusi precīza. Vēlāk NĪP galvenā datorspeciālista A.Stražinska sagatavotajā skaitītāju rādījumu analīzē šim dzīvoklim par septembri uzrādīta nevis domuzīme (tā apliecina, ka rādījumi nav nodoti), bet gan «0», kas nozīmē – skaitītāji parāda, ka mēneša laikā ūdens nav izmantots. Savukārt domes pārstāvis J.Zemene uzsver, ka skaitītājs mainīts nevis 10. septembrī, bet gan 10. oktobrī. Speciālisti arī apgalvojuši, ka vecās iekārtas rādījums 382 turpinājies līdz pat oktobra beigām, tādējādi sanāk, ka V.Namatēva kaimiņi no 1. septembra divus mēnešus nav izmantojuši ūdeni.Melo vai kļūdās neprofesionalitātes dēļ?Nav gan zināms, vai maldinošu informāciju NĪP un domes pārstāvis V.Namatēvam sniedzis neapzināti vai ar speciālu nodomu, mēģinot glābt NĪP no paviršībām rādījumu uzskaitē un dokumentācijas kārtošanā. V.Namatēvs savos izteikumos ir strikts: «Domes Informācijas aģentūras vadītājas vietnieks Jānis Zemene manu iesniegumu izskatījis neprofesionāli un pavirši, kā arī maldinājis V.Ļevčenoku. Ar savu rīcību NĪP galvenais datorspeciālists A.Stražinskis izdarījis dienesta viltojumu.»Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi nr.999 par kārtību, kādā norēķinās par pakalpojumu ar tā sniedzēju, paredz – «ja īrnieks nav iesniedzis informāciju par mērīšanas līdzekļa rādījumu, patēriņa sadales aprēķina veicējs ūdens patēriņu dzīvoklim nosaka, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa vidējo ūdens patēriņu pēdējos trijos mēnešos. Patēriņa izlīdzināšanu dzīvokļiem veic nākamajā mēnesī». Nezināmu iemeslu dēļ NĪP tā nav rīkojusies. Vietvara neievēro arī Iesniegumu likumu Izpētes laikā konstatētos faktus un apgalvojumus par pašvaldības darbinieku profesionalitāti V.Namatēvs 2. jūnijā iesniegumā nodevis arī V.Ļevčenokam. Atbilde uz to arvien nav saņemta. Izrādījies, ka izpilddirektora vietnieks iesniegumu pāradresējis NĪP, lai tā izskata un atbild savam klientam. Šogad stājies spēkā Iesniegumu likums. Tajā noteikts, ka «amatpersona vai cits iestādes darbinieks, par kura objektivitāti var rasties pamatotas šaubas, nepiedalās iesnieguma izskatīšanā un atbildes sagatavošanā». Tādējādi nav saprotams, kādēļ atbildi uz iesniegumu par NĪP darbu gatavo pati NĪP. Likums arī paredz, ka «iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi». Tā kā kopš 2. jūnija pagājuši teju divi mēneši, Jelgavas pašvaldības administrācija nav ievērojusi vēl vienu Iesniegumu likuma punktu.
