Lai pavasarī zāliens ar nepievilcīgo izskatu nesagādātu vilšanos saimniekam, rudenī svarīgi to pareizi aizlaist ziemas miegā.
Lai pavasarī zāliens ar nepievilcīgo izskatu nesagādātu vilšanos saimniekam, rudenī svarīgi to pareizi aizlaist ziemas miegā. Septembris un oktobris ir piemērotākais laiks, lai zaļo segu “pabarotu” ar mēslojumu, turklāt vēl kādu laiku iespējams ierīkot jaunu mauriņu, lai, tikko nokūstot sniegam, tas priecētu ar sulīgu zaļumu.
Mauriņš prasa īpašas saimnieka rūpes. Regulāri pļaut ir krietni par maz, lai nodrošinātu tā vizuālo pievilcību. Proti, ja zālienu tikai pļauj un pļauj, tas kļūst rets, jo tam nav spēka augt, savukārt barības vielu trūkuma dēļ var veidoties sūnas. Par to, kas zaļās rotas labā darāms rudens pirmajā pusē, “Ziņām” stāsta SIA “Mauriņš” direktore Sarmīte Neimane.
Zālienam jāpaspēj sadīgt
S.Neimane iedrošina – zāliens esot sēts pat oktobrī, tādēļ septembra pirmajā pusē to var darīt bez raizēm. Kad būtu pēdējais laiks domāt par jauna mauriņa ierīkošanu, atkarīgs no laika apstākļiem. Taču jāņem vērā, ka līdz ziemai tam jāpaspēj sadīgt. “Pieņemts uzskatīt, ka zālienu droši var sēt līdz 10. septembrim. Taču, ja pieturas labs laiks, to iespējams darīt arī vēlāk,” speciāliste paskaidro, ka atkarībā no maisījuma sēklām, lai pilnīgi visas tajā ietilpstošās zāliena sugas sadīgtu, nepieciešamas vidēji divas trīs nedēļas. Augstvērtīgākiem maisījumiem šis periods nereti mēdz būt ilgāks, un parasti zāliena sēklas pilnībā izlien trijās nedēļās, savukārt vienkāršākiem maisījumiem, kuros ir tikai četri seši komponenti, šis laiks ir īsāks.
Rudens ir īstais laiks, kad parūpēties arī par zāliena atjaunošanu. Tajā pirms sala iestāšanās zemi safrēzē vai uzrok, uzirdina, lai augsne ziemā izsalst, nostāvas un sairst velēnas. Bet pavasarī, tikko atkūst zeme, var mēslot vai uzbērt kompostu un jau agri iesēt zālienu.
Spēkam un skaistumam
Jāatceras, ka zāliens jāmēslo apmēram trīs četras reizes sezonā. Pavasarī pirmo reizi to “piebaro” ar minerālmēslojumu, kurā fosfors, slāpeklis un kālijs ir līdzīgās proporcijās. Intensīvajā augšanas periodā palielina slāpekļa un kālija devu, savukārt rudenī, gatavojot zālienu ziemas miegam, augiem nepieciešams mazāk slāpekļa, bet vairāk kālija.
SIA “Mauriņš” speciāliste akcentē, ka rudenī uzmanība jāpievērš tam, lai zāliens tiktu mēslots pareizi.
“Nevajadzētu dod mēslojumus, kas satur daudz slāpekļa, jo zāliens ziemā var ciest vai pat aiziet bojā, jo nepaspēj nobriest,” S.Neimane iesaka izvēlēties speciālu rudens mēslojumu zālienam “Sport Green 2000 Herbst” (N6-P5-K12+6Fe). Vēlīnā, bet nelielā slāpekļa deva labvēlīgi ietekmē zāliena augšanu pavasarī, kālija sulfāts tajā mazina sēnīšu izplatību, pastiprina izturību pret izsalšanu un sausumu, kā arī uzlabo tā mehānisko izturību. Savukārt ūdenī šķīstošais fosfors iesūcas augsnē un stimulē sakņu un stiebru augšanu, kā arī uzlabo mauriņa krāsu spektru. Šis mēslojums, kā norāda speciāliste, jālieto, ja gaisa temperatūra ir no 0 līdz plus 10 grādiem, un tas iedarbojas arī pret sūnu veidošanos zaļajā segā. 25 kilogrami “Sport Green 2000 Herbst” paredzēts 710 kvadrātmetriem.
Rudenī zālienam var lietot tomaskāliju “Das Gute Thomaskali”. Šā mēslojuma sastāvā ietilpst astoņi procenti fosfora, 15 procentu kālija un seši procenti magnija oksīda. Tas nesatur slāpekli, līdz ar to neveicina stiebra augšanu augstumā. Šo mēslojumu ieteicams lietot, sākot no oktobra, izvēloties 60 – 80 gramu uz kvadrātmetru.
Sūnas jāiznīdē
Sūna ir mazprasīga, tāpēc, savlaicīgi neiznīcināta, ātri vien var ieņem zāles vietu. Piemērotākais laiks, lai to izskaustu, ir rudens un pavasaris, jo, mēslojumu, kas iznīcina sūnas, iestrādājot vasarā, arī zāliens uz laiku iegūst ne īpaši pievilcīgu skatu. S.Neimane atklāj – ja sūnu ir daudz, ātri un efektīvi tās iespējams iznīdēt, izvēloties dzelzs mēslojumu “Viva Eisen dünger”, kas satur 19 procentu dzelzs. Taču vispirms jānoskaidro, kādēļ sūna radusies.
Parasti tās veidošanos zālienā veicina trīs faktori: skāba augsne, pārāk ēnaina vieta vai arī pārāk noblīvējusies zeme. Ja augsne ir skāba, no sūnām iespējams atbrīvoties, to kaļķojot. “Nekādā gadījumā nevajadzētu lietot dedzināto kaļķi, jo tas zālienu var izdedzināt. Piemērots ir dolomītkaļķis, kā arī parastais dārza kaļķis,” paskaidro speciāliste. Ja dārzs ir pārāk ēnains, koki jāapzāģē, savukārt, ja zeme noblīvējusies, jāveic aerācija, proti, viegli ar grābekli uzrušina augsni 1,5 – 2 centimetru dziļumā un pēc tam to pieveļ klāt. Ja zāliens ir noblīvējies, tas nespēj elpot un uzņemt mēslojumu, ūdeni, tādēļ pakāpeniski iznīks. Sūnu iespējams iznīdēt arī ar “Viva” pretsūnu mēslojumu, taču to labāk izvēlēties pavasarī, jo satur 14 procentu slāpekļa, kas veicina zāliena augšanu.
Neaizmirsti nopļaut!
Pirms ziemošanas zāliens noteikti jānopļauj – ne tikai tādēļ, lai neveidotos kūla, bet arī tāpēc, ka nenopļautu vairāk apdraud apledojums un bieza sniega kārta, kā arī var attīstīties bīstamas sēnīšu slimības. Precīzu pēdējās pļaušanas termiņu nav iespējams noteikt – tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ja septembris ir vēss, visticamāk, oktobrī zāle vairs neaugs, tāpēc pēdējo reizi varētu pļaut septembra beigās. Savukārt, ja rudens ir garš un silts, iespējams, ka pēdējā pļaušana būs tikai novembrī.
***
Padomi
– Nedrīkst staigāt pa rudens salnās apsarmojušu, sasalušu, bet neapsnigušu zālienu, jo apsalusi zāle ir sevišķi trausla un jutīga, pēc nobradāšanas kļūst ļoti uzņēmīga pret slimībām, īpaši puvi.
– Nestaigājiet arī tad, ja sniega kārtiņa ir plāna.
– Neieminiet piesnigušā zālienā pamatīgas ledainas takas – zem ledus kārtas zāle aizies bojā.
