Dažādi tiek vērtētas uzņēmumos, iestādēs un firmās izmantoto datoru un to programmnodrošinājuma pārbaudes.
Dažādi tiek vērtētas uzņēmumos, iestādēs un firmās izmantoto datoru un to programmnodrošinājuma pārbaudes. Neviennozīmīgā attieksme nav bez pamata, tomēr tikpat bieži vadītāji vēlas zināt, kā īsti pārbaudes tiek organizētas un notiek.
Tajās, kā informē Ekonomikas policijas biroja vadītājs Viesturs Briedis, lai profesionālāk novērtētu programmu legalitāti, tiek pieaicināti speciālisti, kuriem ir starptautiski sertifikāti no programmu ražotājiem. Pārbaudes laikā no uzņēmuma vadītājiem tiek pieprasīti visi grāmatvedības dokumenti, kas var apliecināt datorprogrammu pirkšanu. Ja vadība dokumentus vai legālos diskus nevar uzrādīt, programma tiek plombēta un tiek dots noteikts laiks legālas programmas iegādei.
Pārbaudēs nekas netiek atsavināts. To laikā neviens policijas vai speciālistu pārstāvis neinteresējas par firmai piederošo informāciju, kas atrodas datoros. Tātad uzņēmu vadītāju satraukumam par to nav nekāda pamata.
Pēc Ekonomikas policijas datiem, nelegālo datorprogrammu lietošana valstij un datorprogrammu ražotājiem pagājušā gadā nodarījusi apmēram 80 tūkstošus latu lielus zaudējumus.
Pērn dažādos Latvijas uzņēmumos sadarbībā ar starptautisko datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizāciju «Business Software Alliance» Ekonomikas policijas birojs veicis 13 datorprogrammu legalitātes pārbaudes. Šogad veiktas divas.
Pēc tām par dažādiem pārkāpumiem sastādīti seši administratīvo pārkāpumu protokoli un ierosinātas divas krimināllietas. Finansu policija veikusi trīs pārbaudes un sastādījusi divus administratīvo pārkāpumu protokolus. Tā ierosinājusi vienu krimināllietu. Krimināllietas ierosinātas pret autortiesību objektu nelegālajiem izplatītājiem.
Pēc Ekonomikas policijas domām, analizējot nelegālo un legālo datorprogrammu lietošanu, situācija pamazām sāk uzlaboties un legālo programmu lietošanas biežums paaugstinājies apmēram par sešiem procentiem.
