Notikumiem krāsaina un saulaina nedēļa, ceļojot pa netālo Eiropas valsti.
Notikumiem krāsaina un saulaina nedēļa, ceļojot pa netālo Eiropas valsti
Ceļojums pa Poliju no 23. līdz 29. jūnijam visvairāk paliks atmiņā ar to, ka pilnībā mainīja manu priekšstatu par šo valsti un arī tās iedzīvotājiem. Polija tiešām ir apskates vērta, un katra pilsēta tajā unikāla. Braucām pārsvarā ar vilcienu, kas man ir visnotaļ neierasts ceļošanas veids, ko neizvēlos, pārvietojoties pa Latviju. Polijas vilcienos ir ievērojams komforts – atsevišķas kajītes sešiem cilvēkiem. Mēs ceļojām pa divi vai trīs. Garajos pārbraucienos iespējams iegādāties dažādus dzērienus, tostarp tēju, kafiju, kā arī našķus un uzkodas.
Nesaprot krievu valodu
Doma doties uz Poliju ienāca prāta manam draugam no Turcijas, ar kuru iepazināmies kādā jauniešu apmaiņas projektā. Nezināju, vai varēšu atļauties šādu braucienu, tomēr draugi ne tikai parūpējās par naktsmītnēm, bet arī izveidoja lielisku ceļojuma programmu, jo paši iepriekš bija ilgāku laiku dzīvojuši Polijā un bijuši brīvprātīgie. Man nebija citu rūpju kā vien iegādāties biļeti un tikt līdz Varšavai. Nebūtu varējusi vēlēties labākus gidus, jo iepazinos ne vien ar poļiem klātienē, bet arī ļoti daudz uzzināju par viņu kultūru un dzīvesveidu, kas īpaši neatšķiras no mūsējā.
Neapstiprinājās manas cerības, ka bijušajā sociālistiskajā valstī sapratīs krievu valodu – lielākā daļa jauniešu to neprot un tikai nedaudzi vecāka gadagājuma cilvēki zina dažus vārdus “lielā brāļa” valodā. Sazinājāmies galvenokārt angliski, un reizēm man nācās arī atsvaidzināt savas vācu valodas zināšanas.
Svētceļojumu galamērķis
Protams, pirmais pārsteigums un iespaidiem bagāts pārdzīvojums ir valsts galvaspilsēta Varšava. Tik lielā pilsētā vēl nebiju bijusi – liekas, tā apņem cilvēku no visām pusēm un katrs var izjust savu nenozīmīgumu. Vienā elpas vilcienā izskrējuši tai cauri, devāmies ceļā uz pirmo pieturvietu, kur palikām nepilnas divas dienas, – Čenstohovu.
Tā ir slavena ar Jasna Goras klosteri, kas ir visievērojamākā baznīca Polijā. Kā Latvijā dodas uz Aglonu, tā Polijā cilvēki katru gadu veic svētceļojumu uz Jasna Goru. Ceļā no Varšavas līdz Čenstohovai jāpavada divas nedēļas. Cilvēki turp dodas kopā ar mācītājiem un visu laiku pavada lūgšanās, pārsvarā pārnakšņo teltīs. Svētceļnieki cer sasniegt īpašu dvēseles stāvokli un tic, ka viņu vēlmes piepildīsies, ja izteiks tās lūgšanās. Čenstohovā nozīmīga ir Marijas un Jēzus svētbilde. Ja poļiem izdodas to ieraudzīt klātienē, tas ir vienreizējs pārdzīvojums. Viņi, piemēram, tic, ka šī svētbilde ir palīdzējusi uzvarēt vairākos karos. Uzskata, ka cilvēki šajā pilsētā ir reliģiozāki nekā citur dzīvojošie.
Iespaidīgie kalni un vēsture
Bijām aizbraukuši arī uz Polijas tūristiem bagātāko pilsētu Zakopani. Tās vienreizīgums tiek mērīts pēc Tatriem, skaistiem un iespaidīgiem, to dēļ tūristi un citi atpūsties gribētāji iecienījuši pilsētiņu. Uz ielām redzējām pārdodam vietējo gardumu –
kūpinātus sierus. Izskatās visnotaļ interesanti un arī garšo labi. Šajā vietā droši varētu ieteikt pavadīt atvaļinājumu un smelties spēkus skaistajā dabā, kas tiešām ir iespaidīga. Tiesa gan, bieža parādība Zakopanē ir lietavas, ko izraisa kalnu un daudzo mežu ietekme.
Nākamā mūsu pieturvieta bija Krakova, kurā visinteresantākais un apbrīnojamākais ir vēsturiskais mantojums, kas palicis neskarts pēc Otrā pasaules kara. Ja cilvēki jautā, kura ir visskaistākā pilsēta Polijā, bez šaubām, skan atbilde: “Krakova”! Iespaido arī Rineka tirgus laukums, lielākais Eiropā. Krakova ir arī visiecienītākā tūristu apskates vieta Polijā, par ko pārliecinājos klātienē – ceļotāju reizēm bija vairāk nekā vietējo iedzīvotāju.
Vācu valodas popularitāte
Pieminēšanas vērta ir Vroclava, viena no vecākajām pilsētām Polijā. Pirms Otrā pasaules kara tā piederēja Vācijai, tāpēc tur joprojām mīt daudz vāciešu. Kā noskaidroju, tieši tādēļ Polijā lielākā daļa iedzīvotāju daudz labāk zina vācu, nevis, piemēram, angļu valodu. Vroclava ir īpaša ar savu arhitektūru – krāsainām mājām un dažādām interesantām apbūves formām. Šī pilsēta ir bagāta upēm, kā arī, protams, tiltiem.
Mūsu pēdējā pieturvieta bija Milicza, kur aizvadījām divas mierpilnas un burvīgas atvaļinājuma dienas. Pilsētiņa ir pavisam neliela, tomēr īpaša ar saviem mežiem, parkiem un ezeriem. Sportisti to iecienījuši kempingu dēļ. Satiktie cilvēki bija atsaucīgi. Vienmēr palīdzēja un saprata, ka esam ārzemnieki. Poliski gan iemācījos vien tik daudz kā “lūdzu” un “paldies”, jo šī valoda ir pārāk grūta, lai kaut ko varētu iegaumēt nedēļas laikā.
***
Zakopane
Atrašanās vieta. Tatru kalnu pakājē, starp Tatriem un Gubaluvkas augstieni.
Klimats. Raksturīgs kalnu apvidum, vidējā gaisa temperatūra +5,1 C.
Jāapmeklē. Krupuvkas gājēju iela, kas ir vairāk nekā kilometru gara (daudz restorāniņu, mākslinieki uz ielām zīmē portretus); vecā baznīca, kapliča un kapsēta – senākais kulta objekts pilsētā; vissvētākā Jēzus Kristus kapela, viena no skaistākajām Polijā, iekļauta vēsturisko pieminekļu sarakstā.
Atpūtai. Profesionāla slēpošanas trase Kasprovi Verh; alpīnistu maršruti kalnos; Tatru dabas parkā tūristu maršruti ar kopējo garumu 240 kilometru; velomaršruti.
