Piena pārstrādātāji apvainojušies, ka ministrija beidzot sākusi strādāt arī lopkopju labā.
Piena pārstrādātāji apvainojušies, ka ministrija beidzot sākusi strādāt arī lopkopju labā
Kolīdz pēc plašajiem lopkopju nemieriem piena ražotāji piespieduši Zemkopības ministriju strādāt tā, lai vairāk tiktu atbalstīti arī zemnieki un piena nozarē strādājošie kooperatīvi, ar skaļiem paziņojumiem par ierēdņu nevienlīdzīgu attieksmi pret pārstrādātājiem un lauksaimniekiem klajā nākusi Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība.
Krīze tiekot veidota mākslīgi
Krīzes situācija piensaimniecības nozarē tiek veidota mākslīgi, uzskata Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvji. Tās valdes priekšsēdētājs Arvīds Ušča norādījis, ka zemkopības ministra Mārtiņa Rozes paziņojumi par administratīvu piena cenu regulēšanu, atsevišķu piena nozares pārstāvju atbalstīšana uz nodokļu maksātāju rēķina, diskusija par piensaimniecības nozares nākotni, neiesaistot tajā piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjus, un pagājušajā gadā izstrādātās programmas neīstenošana ne tikai neveicina nozares konsolidāciju, bet arī sekmē tās sadrumstalotību, ko iepriekš nosodījis M.Roze. Savienība pašlaik apvieno 19 pārstrādātāju, taču savā paziņojumā presei tās pārstāvji norāda: “Daudzie pārstrādātāji traucē ražošanas efektivitāti un tātad ir viens no iemesliem augstākai piena produktu cenai. Ko gan citu, ja ne vēl lielāku sadrumstalotību ar šādu rīcību veicina zemkopības ministrs.”
Tāds viedoklis piensaimniekiem radies, jo no laikrakstiem un
M.Rozes publiskajiem izteikumiem pārstrādātāji noprot, ka valsts atbalsts un garantijas piena pārstrādes uzņēmuma pirkšanai vai pat celtniecībai tiks piešķirtas kooperatīviem “Trikāta”, “Piena ceļš” un “Dzēse”. Pirmās iezīmes šādai rīcībai esot valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot autotransporta iegādei 300 000 latu tikai kooperatīviem. Savienība vaicā, kā pamatot pretimnākšanu tieši vienai kooperatīvu grupai.
Pārstrādātāji nonāk pretrunās
Akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogelis uzsver, ka kopš gada sākuma runas par eksporta atbalstu nezināmu apstākļu dēļ palikušas vien sarunu līmenī, un vērš uzmanību uz to, ka skaļākie bļāvēji un atbalsta meklētāji ir kooperatīvi, kuru piens Latvijā nepaliek, bet tiek eksportēts uz Lietuvu. Šā gada sākumā piena cenas arī kaimiņvalstī strauji kritās, bet attiecīgie kooperatīvi jau bija zaudējuši ceļu pie Latvijas piena pārstrādātājiem.
Tajā pašā laikā “Valmieras piena” valdes priekšsēdētājs Harijs Panke norāda, ka satraukumu radot ministrijas piedāvājumi krīzes situācijas pārvarēšanai – ieteikums jēlpiena eksportam uz kaimiņvalstīm, piena pārdošana tiešajā tirdzniecībā, pārstrukturēšanās uz citām saimniecības jomām. Kaut arī viņš akcentē, ka pārstrādātāju mērķauditorija ir pircējs, kuru interesē produkta cena, tomēr piensaimnieki pārmet ministrijai, ka atbalsts lauksaimniekiem un kooperatīviem mazināšot piena cenu.
Rosina “beigt grūstīties”
Biedrība “Zemnieku saeima”, izsakot neizpratni par Piensaimnieku centrālās savienības paustajām bažām par pārstrādes uzņēmuma veidošanu lauksaimnieku kooperatīvu īpašumā, vēsta – lauksaimnieki šajos paziņojumos saskata esošo pārstrādātāju bailes par piena izejvielu trūkumu nākotnē.
“Zemnieku saeima” norāda, ka lauksaimnieki darījuši visu, lai rastu piena cenas krīzes risinājumu visām pusēm – ražotājiem un pircējiem. Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: “Esam analizējuši arī Eiropas praksi, ka attiecībai starp piena cenu veikalā un iepirkuma cenu jābūt 2:1 un ka visefektīvāk tirgu stabilizē kooperatīvu īpašumā esošie pārstrādes uzņēmumi. Diemžēl Latvijas uzņēmumi gadiem ilgi neefektīvi investējuši naudu – investīcijas nav devušas tādu rezultātu, lai nonāktu pie šādas cenu attiecības. Patlaban gala patērētājs pārmaksā.”
Savukārt zemnieku aizstāvības organizācijas direktore Rita Sīle norāda, ka jautājums jau sen pēc būtības izsmelts. “”Laiks beigt grūstīties – tas ir bezjēdzīgi.”
Kooperatīviem palīdz vienotība
Piena kooperatīvi kļūst stiprāki zemnieku vienotības, nevis saņemtā atbalsta dēļ, uzskata Linda Bille, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore. Asociācija ir sašutusi par Piensaimnieku savienības paziņojumiem par it kā nepamatoti piešķirto atbalstu kooperatīvajām sabiedrībām. “Neprasām valdībai atbalstu naudas izteiksmē. Tas plānots kā atbalsts kredītu garantiju formā, kas kooperatīviem rada problēmas uzņēmējdarbības formas dēļ. Kooperatīvu nevar pārdot, tādēļ arī bankas nelabprāt izsniedz kredītus,” teic asociācijas valdes locekle un kooperatīva “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece. “Taču tam ir arī pozitīvā puse – nav riska, ka attīstībā ieguldītie līdzekļi nonāk ārvalstnieku rokās īpašnieku maiņas rezultātā, jo kooperatīvs pieder un piederēs zemniekiem.”
“Gan ministrijas, gan lauksaimnieku organizāciju rīcībā ir dati, kas pierāda, ka piena pārstrādātāji savas darbības attīstīšanai ir saņēmuši pietiekami daudz finansējuma, salīdzinot ar kooperatīviem,” saka asociācijas valdes loceklis un kooperatīva “Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss. Salīdzinot SAPARD atbalstu un apmaksātos struktūrfondu līgumus 2007. gadā kooperatīviem un pārstrādes uzņēmumiem, var secināt, ka kooperatīvu saņemtais atbalsts ir aptuveni 29 reizes mazāks. Turklāt lauksaimnieku kooperatīviem ir ierobežota pieeja citiem ES un valsts finansētiem pasākumiem, jo tie nav komersanti. Piemēram, ja piena pārstrādes uzņēmumi var pretendēt uz Latvijas Investīciju attīstības aģentūras administrētajiem pasākumiem, tad kooperatīvu projekti tur netiek atbalstīti uzņēmējdarbības statusa dēļ.
Būs kopīgs pārstrādātājs
Jāpiebilst, ka trīs lielākie piensaimnieku kooperatīvi – “Trikāta KS”, “Piena ceļš” un “Dzēse” – ir parakstījuši konceptuālu vienošanos par nākotnes sadarbību kopīga pārstrādes uzņēmuma veidošanā. Ceturtdien ir tikšanās ar vēl 13 piena kooperatīviem, lai paplašinātu iesaistīto piena ražotāju loku un izstrādātu rīcības plānu. I.Aizsilniece vērtē: “Varam pienu izvest par izdevīgāku cenu, taču prātīgāk būtu radīt pievienoto vērtību tepat Latvijā. Uz to arī pašreiz ejam.
