JL. Ja nevēlamies būt mazkvalificēta darba darītāju valsts, jāpievienojas ES kopīgajam mērķim – paaugstināt vidējās (gan vispārējās, gan profesionālās) izglītības ieguvēju īpatsvaru līdz 85 procentiem 2010. gadā.
JL
Ja nevēlamies būt mazkvalificēta darba darītāju valsts, jāpievienojas ES kopīgajam mērķim – paaugstināt vidējās (gan vispārējās, gan profesionālās) izglītības ieguvēju īpatsvaru līdz 85 procentiem 2010. gadā.
Kā to panākt? Vismaz 97 procentiem Latvijas bērnu jāiegūst pamatizglītība, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu no valsts (arī ēdināšanai, transportam un mācību līdzekļu iegādei). Sadarbībā ar pašvaldībām un tiesībsargājošajām iestādēm jāpilnveido skolas apmeklētības uzskaite un kontrole, precizējot katras institūcijas atbildību. Jāuzlabo izglītības ieguves iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām. Svarīgi finansiāli un metodiski nodrošināt vakarskolas, kuru loma palielināsies.
ZZS
ZZS uzskata, ka stratēģiskie mērķi izglītības kvalitātes uzlabošanā saistīti ar pedagogu algu paaugstināšanu (tās jau paaugstinātas no šā mācību gada 1. septembra par 70 latiem), skolotāja profesijas prestiža paaugstināšanu, mācību vides un infrastruktūras uzlabošanu, jauniešu motivēšanu pedagoga darbam, pedagogu profesionālās karjeras attīstības iespēju nodrošināšanu. Strādājot pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, svarīgi, ka 2007. – 2013. gadā izglītībai un zinātnei tiks piesaistīti līdz šim vēl nebijuši ES struktūrfondu līdzekļi – ap 750 miljoni eiro –, kā arī nacionālais līdzfinansējums (papildus ap 20 procentu). Šie līdzekļi jāizmanto izglītības iestāžu, bibliotēku un augstskolu datorizācijai, skolu modernizācijai, dabas zinātņu kabinetu un laboratoriju modernizācijai. Turklāt īpašs akcents šo līdzekļu izmantošanā jāparedz tieši Latvijas reģioniem.
TP
Izglītība un zinātne ir noteikta par prioritāti gan Nacionālās attīstības plānā, gan TP programmā. Galvenās cerības šo jomu attīstībā saistās ar gandrīz miljarda eiro novirzīšanu šo jomu sakārtošanai un attīstībai.
PCTVL
Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, izglītības sistēmas finansējums nedrīkst bū zemāks par trīs procentiem no IKP; tā jānodrošina ar mūsdienīgām iekārtām un mācību līdzekļiem; skolotāju algas likmei jābūt ne mazākai par trim minimālajām algām; jāatjauno pedagoģijas zinātniski pētnieciskie institūti un pilnvērtīga eksakto un dabaszinātņu pasniegšanas sistēma; jāievieš jauna attīstošās izglītības sistēma; jāpaplašina skolu pašpārvalžu tiesības mācību programmu izvēles, vadības un pasniedzēju sastāva atlases jomā; jāpārtrauc skolu tīkla nepamatota samazināšana, īpaši lauku rajonos, un jāsamazina normas, kas nosaka skolēnu skaitu klasē.
LPP/LC
Latvijas izglītības sistēmā nepieciešamas stabilas, uz vienotu izglītības politiku balstītas ilgtermiņa reformas, kas nodrošinātu izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgum, tāpēc sadarbībā ar uzņēmējiem un to organizācijām nepieciešams izstrādāt pasūtījumu speciālistu sagatavošanai tajās nozarēs, kurās trūkst kvalificēta darbaspēka. Jau tagad var droši apgalvot, ka ir vērojama sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu pārprodukcija, kamēr arvien vairāk sastopamies ar tehnisko un inženierzinātņu speciālistu trūkumu.
TB/LNNK
Nepieciešams paaugstināt valsts valodas zināšanu līmeni cittautību skolās, pakāpeniski pārejot uz mācībām latviešu valodā, ieviest Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. Jāpilnveido mācību rezultātu novērtēšanas sistēma pamatskolā, pedagogu darba vērtēšanas sistēma, skolu mācību tehniskā bāze, valsts centralizētā eksaminācija. Jāpalielina eksakto priekšmetu obligātais minimums vidusskolā, lai neierobežotu turpmāko studiju iespējas.
Jāpalielina valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits (sasaistot to ar obligātu pēcstudiju darbu valstij nozīmīgās jomās), eksakto un tehnisko studiju programmu īpatsvars, stipendiju saņēmēju skaits; finansējuma daļa zinātnei valsts budžetā, vienlaikus veicinot privātā finansējuma piesaisti praktiskiem pētījumiem.
SC
Paaugstināt skolotāju sociālo statusu un uzlabot viņu stāvokli: palielināt algas līdz ierēdņu algu līmenim, paplašināt sociālās priekšrocības, samazināt slodzi. Paplašināt pedagoģisko kursu tīklu cilvēkiem ar speciālo izglītību, sniegt pedagogiem plašākas iespējas paaugstināt kvalifikāciju, tostarp arī ārvalstīs. Paaugstināt izglītības standartus matemātikā un eksaktajās zinātnēs. Skolēniem – bezmaksas mācību grāmatas un bezmaksas pusdienas. Mērķa finansējuma piešķiršana, visās skolās nodrošinot ātru pieeju internetam; tālmācības izmantošana, interneta uzturēšana – visiem pieejama un bez maksas. Skolu padomju pilnvaru paplašināšana. Pilsoniskā audzināšana un kultūru daudzveidība kā izglītības ideoloģija. Mācību valodas brīva izvēle.
Nākamajā numurā: “Vai atbalstāt citur pastāvošās kārtības pārņemšanu, ka, nomirstot laulātajam draugam, otrs turpina saņemt abu pensijas?”
