LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību spēki sadarbībā ar augstskolas video speciālistiem, pateicoties ES Sociālā fonda atbalstam, izveidojusi 45 minūšu garu filmu «Izglītības iespējas pārtikas nozarē».
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību spēki sadarbībā ar augstskolas video speciālistiem, pateicoties ES Sociālā fonda atbalstam, izveidojusi 45 minūšu garu filmu “Izglītības iespējas pārtikas nozarē”.
Video stāsts sākas ar kadriem no vidējās profesionālās izglītības skolām Rīgā un Valmierā, kurās apgūst pavāru, konditoru, piena un gaļas meistaru palīgu specialitāti. Skolu beigušie jaunieši ir pieprasīti gan Latvijā, gan Rietumu valstīs. Kā stāsta projekta koordinators docents Viesturs Rozenbergs, mūsu jaunieši mācīti daudz ko darīt rokām. Bieži vien viņi spēj strādāt radošāk nekā rietumnieki, kas galvenokārt tiek orientēti uz tehnoloģisko iekārtu apkalpošanu. Daļa vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventu turpina mācības Jelgavā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, kam veltīta lielākā filmas daļa.
No studentu vidus izvēlētā “kinozvaigzne” Linda Ševčenko droši un pārliecinoši slavēja izvēlētās fakultātes plusus. Proti, Latvijā nav citas augstskolas, kur sagatavo pārtikas rūpniecības, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu servisa speciālistus. “Cilvēki, kuri šeit nāk studēt, ir mērķtiecīgi. Viņi mācās ķīmiju ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt. Jaunieši zina, ko grib panākt,” teica L.Ševčenko. Par pārtikas tehnologu darba iespējām kameras priekšā runā arī fakultātes dekāne Daina Kārkliņa. Vērtējot mūsdienu absolventus, projekta vadītājs Viesturs Rozenbergs stāsta, ka filmas veidošanas gaitā vairākkārt gadījies uzklausīt uzņēmumu vadītājus, kas dažus jaunos diplomandus raksturo kā pārāk ambiciozus. Tādiem jauniešiem darba intervijā pirmie jautājumi ir par algu, dienesta automašīnu, mobilo telefonu. Piedāvājums sākt karjeru kā strādniekam vai brigadierim un vispirms iepazīt ražošanu no “sētas puses” tiek noraidīts. “Padomju laikā, kad studentu bija mazāk un, iestājoties augstskolā, vajadzēja pārvarēt lielu konkursu, diploms pats par sevi garantēja vadošu amatu, taču mūsdienās par savu vietu uzņēmumā jācīnās,” piebilst docents V.Rozenbergs.
Kā vieni no izcilākajiem fakultātes absolventiem filmā tiek parādīti politiķis, agrākais Rīgas mērs Andris Ārgalis un Jelgavas uzņēmējs, firmas “MNL” īpašnieks un vadītājs Uldis Rīgavs. Runājot par Pārtikas tehnoloģijas fakultātē gūtās izglītības vērtību, U.Rīgavs saka: “Esmu nācis no ģimenes, kur jau vairākās paaudzēs mantots piensaimnieka amats. Tādēļ pēc vidusskolas absolvēšanas izvēlējos studēt pārtikas tehnologos jeb “putriķos” (mēs nekautrējāmies no šī apzīmējuma). Dzīve tā iegrozījusies, ka šodien nodarbojos ar lietām, kas ļoti tālas no piensaimniecības. Taču studiju laikā gūtās inženiera zināšanas par tehnoloģisko iekārtu darbību, materiāliem, celtniecību lieti noder arī tagad, kad tirgoju mēbeles un būvmateriālus.”
Profesors Imants Skrupskis “Ziņām” teica, ka video filmai “Izglītības iespējas pārtikas nozarē” izgatavots piecdesmit kopiju. Tās tiek nosūtītas skolām un jau sākušas savu gaitu tautā. Pēc profesora domām, filmai vajadzētu veicināt, lai vairāk skolēnu izvēlas mācīties eksaktos mācību priekšmetus, kas paver iespējas studēt inženierzinātnes. Un kāpēc gan ne tieši perspektīvajā pārtikas rūpniecības nozarē, kur darbojas lieli un stabili uzņēmumi un pārtikas cehi ienāk arī lielveikalos.
Docents Viesturs Rozenbergs ir gandarīts, ka kopā ar kolēģēm Gitu Skudru un Mārīti Grīnbergu, operatori Indru Endzeli un videoinženieri Gintu Romuli veidotā filma raiti un rosinoši stāsta par profesijas izvēlē svarīgām lietām.
