Šonedēļ Jelgavas Domē darba vizītē ieradās Pasaules Bankas Eiropas un Centrālās Āzijas Enerģētikas sektora Finansu nodaļas vadītāja Karolīna Gohenauere un projektu Tehniskais vadītājs Penti Aro.
Šonedēļ Jelgavas Domē darba vizītē ieradās Pasaules Bankas (PB) Eiropas un Centrālās Āzijas Enerģētikas sektora Finansu nodaļas vadītāja Karolīna Gohenauere un projektu Tehniskais vadītājs Penti Aro, kas līdz šā gada beigām plāno pabeigt Siltumtīklu uzņēmuma rehabilitācijas projekta noslēguma ziņojumu.
Tikšanās laikā ar Domes priekšsēdētāja vietnieku Juri Kaminski, pašvaldības izpilddirektoru Juriju Strodu un Pilsētsaimniecības departamenta direktoru Aigaru Ozolu PB pārstāvji rezumēja Siltumtīklu rehabilitācijas projekta gaitu, pozitīvos un negatīvos aspektus. Projektam PB piešķīra 14 miljonu latu kredītu, un tā realizācija beidzās šā gada jūnijā, bet gala ziņojums jāsagatavo līdz gada beigām.
Kā informē Domes preses dienests, Karolīna Gohenauere atzīmēja vairākas Jelgavas Domes pieļautās kļūdas, kas pasliktinājušas uzņēmuma finansiālo situāciju. Pirmā kļūda – ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, siltumenerģijas tarifi netika noteikti atbilstoši to reālajām izmaksām. Otrā – uzreiz pēc siltummezglu uzstādīšanas iedzīvotājiem tika dota iespēja regulēt saņemamo siltuma daudzumu, tādējādi par patērēto siltumenerģiju maksājot mazāk. Faktiski šo procesu drīkstēja uzsākt tikai pēc PB kredīta atdošanas, projekta realizācijas gaitā ļaujot uzņēmumam uzkrāt līdzekļus.
Arī banka pieļāvusi kļūdas un uzņemas atbildību par kopīgi ar Latvijas valdību līdz galam neatrisināto jautājumu par Siltumtīklu 4,5 miljonu latu parādu «Latvijas gāzei».
Arī no Jelgavas pašvaldības puses tika uzsvērtas vairākas neveiksmes: PB ekspertu pārāk optimistiskā valsts un pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības prognoze un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas vērtējums, kā arī nosacījumu maiņa projekta gaitā, kad valdība noteica, ka visi no ārvalstīm ievedamie tehniskie materiāli ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Dome arī uzskata, ka vispirms vajadzēja uzstādīt koģenerācijas staciju, samazināt ražošanas izdevumus un tikai tad uzsākt pazemes cauruļvadu nomaiņu.
Projekta realizācijas gaitā mainījušies vairāki faktori, kurus nevarēja paredzēt, – augušas kurināmā cenas, pašvaldībai tika nodoti Lielupes labā krasta un «Latvijas Dzelzceļa» dzīvojamie nami u.c.
Gan PB, gan pašvaldības pārstāvji atzīst: lai gan bijušas negatīvas iezīmes, abpusējā sadarbība bijusi laba. Arī projekta tehniskā realizācija veikta augstā līmenī – pilnībā novērstas avārijas siltumtrasēs, kas pirms rehabilitācijas apkures sezonā bija neatņemama parādība.
