Visus, kam tuva Ziemeļvalstu māksla, zeme un cilvēki, grāmatnieku muzejs «Ķipi» Tērvetē sestdien pulksten 15 aicina uz Norvēģu kultūras svētkiem.
Visus, kam tuva Ziemeļvalstu māksla, zeme un cilvēki, grāmatnieku muzejs “Ķipi” Tērvetē sestdien pulksten 15 aicina uz Norvēģu kultūras svētkiem.
“Kultūra – tā ir ne tikai literatūra, mūzika un glezniecība, bet arī sadzīves kultūra, izkopta ainava un daudz kas cits,” muzeja vadītāja Aija Štosa, runājot par gaidāmās tikšanās sarunu tēmu, minēto jēdzienu izvērš visplašākajā nozīmē. Tā, lai ko stāstīt svētkos būtu ne tikai mākslu speciālistiem, bet ikvienam, kas, piemēram, bijis Norvēģijā un vēlas dalīties iespaidos.
Tiesa, kā jau grāmatnieku muzejā, īpaša vieta literatūrai arī šoreiz ierādīta. Sarīkojumā piedalīties piekritušas tulkotājas Solveiga Elsberga un Ilze Kačevska, apgāda “Norden AB” direktore. Maijā apritēja simt gadu kopš Henrika Ibsena nāves, un “Norden AB” vārda mākslinieka piemiņai šogad ar Henrika Ibsena Nacionālās komitejas Norvēģijā finansējumu laiž klajā Ibsena darbu izlasi trīs grāmatās (protams, tajā skaitā arī vispopulārākās lugas – kā “Brants”, “Pērs Gints”, “Leļļu nams”), kā arī jaunu biogrāfiju par rakstnieku. Pēdējo, kā vēsta A.Štosa, raksta daugavpiliete Maija Burima, un tās izdošana plānota gada beigās.
Vai, viesojoties Ibsena un Hamsuna dzimtenē, iespējams neapmeklēt viņu muzejus? Protams, ne. “Ķipu” vadītāja gan atzīst, ka Ibsena muzejs Grimstadē licis vilties – esot paticis daudz mazāk nekā gleznainā pilsētiņa. “No Hamsuna mājas gan pārvedu piemiņu. Maza kā pirtiņa tā mājiņa, kur Hamsuns dzimis. Kad tur piestājām, pa logu palūrējām, iekšā redzēt nekā nevarēja, bet vienu akmentiņu no pagalma paņēmu, lai būtu kāds suvenīrs.” Svētkos apskatāma, protams, būs arī norvēģu literatūras izstāde, kurā Hamsuna grāmatu būšot kādas septiņpadsmit.
“Aicināti skandināvu literatūras cienītāji zemju apceļotāji un apjūsmotāji, visi kam tuva Ziemeļvalstu māksla, daba un cilvēki,” tā par gaidāmās tikšanās auditoriju A.Štosa, piebilstot, ka neapiets droši vien nepalikšot ne jautājums par Ziemeļvalstu literatūras un citu mākslu lielās un nevīstošās popularitātes iemesliem Latvijā, ne arī jautājums par to, kas īsti kopīgs un kas atšķirīgs norvēģu un latviešu mentalitātē – cik par to katrs var spriest no savas pieredzes un no tā, ko par norvēģiem sarakstījuši gan viņi paši, gan citi, tai skaitā latvieši.
